«Soviet Milk» - Noras Ikstenas «Mātes piens» izdots angliski

Nākamais gads latviešu literatūrai solās būt ļoti īpašs un veiksmīgs vismaz divu iemeslu dēļ.  Baltijas valstis pirmoreiz vēsturē izraudzītas par galvenajām valstīm prestižajā Londonas grāmatu tirgū. Bet mūsu rakstniece Nora Ikstena būs Londonas grāmatu tirgus dienas autore. Nupat arī klajā nācis Latvijā ārkārtīgi populārā Ikstenas romāna "Mātes piens" angļu tulkojums.

 Ne vien pašos Ziemassvētkos, bet arī, tos gaidot, mēdz notikt pa kādam brīnumam. “Mātes piens”  angļu versijā no Londonas ceļā bija iestrēdzis kaut kur starp britu un Latvijas pasta sistēmām. Svētku noslodzes dēļ maz bija cerību tik drīz to ieraudzīt.  Bet nu – izrādās tomēr ir piegādāts! Un pati autore to dodas saņemt Ikšķiles pasta nodaļā.

Līdz šim vienīgi no izdevēju internetā izliktā foto varēja spriest, kā grāmata izskatīsies angliski.

„"Mātes piens" no Londonas! "Soviet Milk", tēti! Ļoti skaists! Cerams, ka mamma redz no debesīm! Vai ne?,” kopā ar tēvu atvērot sūtījumu, saka rakstniece.

Angliski "Mātes piens" pārtapis par "Soviet Milk" jeb "Padomju pienu". Tā īpaši izceļot romāna padomiskās dzīves fonu.

„Un es arī sēžu krekliņā ar citātu no "Mātes piena" – "Dzīve gaidīja manu atgriešanos".  Šī mātes un meitas līnija, kas mums ir ierasta vairāk kā „mana balta māmulīte mani balti audzināja”,  - šeit ir pilnīgi citādāks skatījums, citādākas sarežģītas attiecības. Protams, ka ārvalstu lasītājam, it īpaši britiem, – lai kā mēs domātu, ka cilvēki ļoti daudz zina par to  laiku – par tieši to, kas notika aiz dzelzs priekškara – tā nav!” saka Ikstena.

„Varbūt faktoloģiski cilvēki zina, ka bija tāds laiks un ka pasaule tika sadalīta. Bet  kas notika ar cilvēku dzīvēm, kas notika tīri personīgi ar cilvēku dzīvēm šajā laikā un kā tas ietekmēja viņus, un kā tas ietekmēja viņu ģimenes, ko viņi zaudēja, ko viņi nekad neatguva,  tas ir principā pilnīgi jauns turienes lasītājam!” norāda rakstniece.

"Mātes piens" ir pārtulkots arī krieviski, arī ungāru, itāļu, igauņu un maķedoniešu valodā. Zviedri to izdos kā "Rūgto pienu". Nākamgad kopā būs jau 10 valodās.

„Un tas nozīmē ārprātīgu darbu, smagu darbu, lai sasniegtu šo mērķi. Un „Mātes piens” tagad, man šķiet, ir tā pirmā grāmata, kas liek par latviešu literatūru runāt, un tas ir tas galvenais „Mātes piena” pienesums,” saka Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze.

„Tas ir vienkārši sprādziens, kas ar viņu ir! Un mēs redzam to sajūsmu, kas nav beigusies. Un tagad šai sajūsmai viļņi nāk jau arī Eiropā klāt, un ļoti interesanti ir tas, ka tad, kad es braucu rakstnieku darīšanās - dažādi komandējumi un tā -, ir bijuši vairāki gadījumi, kad pienāk klāt un lauzītā angļu valodā saka – oh, jums ir tāda Nora Ikstena. Es esmu lasījis "Mother's  milk"! Nu – tad tas ir fantastiski!” saka Jundze.

Angļu tulkotāja ir Margita Gailītis. Viņa iepriekš tulkojusi arī vairākas citas Ikstenas grāmatas. Bijusī trimdas latviete, ko Kanādas valdība kādreiz atsūtīja palīdzēt Latvijai iztulkot likumu tekstus. Kopš tā laika viņa palikusi uz dzīvi Latvijā. Ir ļoti pieprasīta latviešu autoru vidū.

„Esmu arī atteikusi tulkot rakstniekus, kas man neiet pie sirds! Bet Nora... Man Noras stāsti liekas ļoti tuvi, vispār viņas stils man ļoti patīk!” atzīst tulkotāja.

Abas kopā pirms nepilniem diviem gadiem jau ir pārstāvējušas Latviju grāmatu festivālā Vašingtonā.

„Bija vispār tāda sirreāla sajūta  - blakus telpā Salmans Rušdi, otrā telpā Alise Manro un pa vidu mēs ar Margitu!” atceras Ikstena.

Tulkotāja atzīst – arī viņai ir nācies notraukt  asaras, meklējot īstos vārdus romāna angļu versijas emocionālākajiem brīžiem. Piemēram, mazās meitenes ilgām pēc mātes mīlestības.

„Ļoti aizkustinoši tas ir...  Skrienot atpakaļ no skolas, viņa ir tik sajūsmināta un skrien mājās, un atrod, ka mamma gandrīz izskatās tā kā slima vai varbūt pašnāvība, vai kas, un viņa kopj savu mammu – to nodaļu nevar aizmirst!” stāsta Margita Gailītis.

 „Man kādreiz Nora teica, ka viņai sāp rakstīt, kas man vienmēr palicis atmiņā. Man Nora ir teikusi, ka viņa īsti nespēj to grāmatu lasīt, jo tur tiešām ir ļoti daudzi biogrāfiski konteksti, kas ir skumji konteksti,” piebilst tulkotāja.

Tikmēr Ikstena atklāj – „raudāšana arī ir kaut kāda dvēseles attīrīšanās”. „Cik ļoti godīgi attiecībā pret sevi un savas ģimenes vēsturi es to grāmatu rakstīju un atvērti un patiesi – tādu pašu to atvilni es saņemu no lasītāja,” saka Ikstena.

To, cik dziļi personisks ir „Mātes piens”, zina tikai pati autore. Uz jautājumu, kas visvairāk saistās ar šo grāmatu, Nora Ikstena priekšā noliek savas vecmāmiņas šūto mātei darināto krekliņu. „Tas ir tiešām mammas pirmais krekliņš 1945.gadā,” viņa paskaidro.

Un kļūst skaidrs, ka Noras mātes fotogrāfija līdz ar grāmatu ir ietērpta tieši šajā ģimenes relikvijā, kas romānā atklājas dienu pirms mātes bērēm. 

"Uz virtuves galda zem blāvās lampas gaismas mātes māte izritināja mazu tīstoklīti. Bērna pirmais krekliņš, kurā ievīstīts zirga pakavs ar pāris naglām. Lai būtu dzīves laime. Tā bija mana māte, kura reiz bija tik maza, mazītiņa, ka viņai šis krekliņš derēja. Un tas bija laimes pakavs, ko mātes māte viņai bija atradusi uz kara postītā ceļa, lai dzīve ir kā miers."

"Soviet Milk" Londonā kritiķu vērtējumam oficiāli tiks nodota 24. februārī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti