«Mansards» uzsāk Māra Čaklā rakstu izdošanu

Apgāds “Mansards” uzsācis dzejnieka un publicista Māra Čaklā Rakstu izdošanu. 1. sējuma atvēršanas svētki notiks trešdien, 13. decembrī, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā.

Pie latviešu kultūras lielākajām vērtībām neapšaubāmi pieder 20. gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu dzeja. To novērtējot, ir izdoti šā laikposma un turpmāko gadu desmitu izcilāko dzejnieku raksti vairākos sējumos. Savu gaitu sāk arī raksti Mārim Čaklajam – talantīgam, savā vienreizīgumā neatkārtojamam, ar spožu intelektu un dziļu, klusinātu emocionalitāti apveltītam dzejniekam. Personībai, kuras bagātais, daudzveidīgais devums ne vien literatūrā, bet visā latviešu kultūrā godam iekļaujas Latvijas simtgadē. Dzejnieks un viņa laiks — tāds ir šo rakstu vadmotīvs, kam visi sējumi jāapvieno vienotā veselumā. Šai nolūkā rakstu kārtošanā ievērots hronoloģiskais princips.

Dr. philol. Dzidra Vārdaune (1928)

Literatūrzinātniece. Nozīmīgāko darbu vidū ir monogrāfija “Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā” (1973), pētījums “Prozas žanri” (1991, kopā ar I. Kiršentāli, B. Smilktiņu), sastādījusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 10. sējumu (1980) un variantu 4. sējumu (1983), bijusi līdzautore “Latviešu literatūras vēstures” 2. sējumam (2001) u. c. Publicējusi portretrakstus par Andreju Eglīti, Āriju Elksni, Māri Čaklo, Māru Zālīti, Gunāru Priedi, sastādījusi un komentējusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006).

Grāmatas sastādītāja literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune 1. sējumā apkopojusi dzejnieka dzīves agrīnā posma ― bērnības, jaunības gadu, literārās darbības sākuma (1960–1973) – darbus, to vidū arī līdz šim neizdoto dzejoļu krājumu “Gribu pamosties dzīvs”.

Pirmo reizi grāmatā lasāmas šajā laikposmā rakstītās Māra Čaklā vēstules Imantam Auziņam, Intai Čaklajai, Knutam Skujeniekam, Veltai Tomai un citiem. Grāmatas redaktors – Jānis Oga, dizaina autors – Zigmunds Lapsa. Izdevumā publicēti foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma un Māra Čaklā mantinieku arhīva.

Māra Čaklā Rakstu izveidē Dzidra Vārdaune turējusies pie galvenā principa precīzi reģistrēt un komentēt radošās biogrāfijas faktus, priekšvārdā rakstot: “Taču dzejnieks ir pilnasinīgs cilvēks, un arī personiskā dzīve atstāj dažkārt pat dziļus nospiedumus radošajā darbā. Par to jāraksta grāmata. Jāraksta Māra garīgās būtības pazinējam, viņa dzejiskās dvēseles draugam – domubiedram.”

Māris Čaklais (1940–2003) ir viens no 20. gs. otrās puses nozīmīgākajiem latviešu dzejniekiem, arī atdzejotājs, publicists, literatūras kritiķis. Vairāki simti viņa dzejoļu iemūžināti mūzikā – solo, kora, teātra dziesmās, kuras komponējuši Pēteris Vasks, Raimonds Pauls, Valdis Zilveris, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks un citi, bet visbiežāk Imants Kalniņš.

“Māra Čaklā nopelni latviešu dzejā un literatūrkritikā un pārsteidzošā aktivitāte pēdējos gados dod pamatu viņu piepulcināt izcilajiem gara darbiniekiem,” teicis akadēmiķis Jānis Stradiņš.

No 2005. līdz 2012. gadam “Mansardā” klajā nāca Zigmunda Skujiņa Raksti 10 sējumos, izdots arī Elzas Ķezberas Rakstu 3. sējums, pašlaik turpinās Kārļa Skalbes Mūža rakstu un Harija Gulbja Rakstu, kā arī Vizmas Belševicas arhīva burtnīcu izdošana.

“Mansards” aicina Rakstus dāvināt publiskajām un skolu bibliotēkām, jo pašlaik, kad finansējuma trūkuma dēļ pārtraukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vērtīgu grāmatu iepirkuma programma, kultūrvēsturiskus izdevumus var atļauties iegādāties tikai lielākās pašvaldību bibliotēkas.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti