„Pēdējā gada laikā esmu pozitīvi pārsteigts, ka jaunieši tomēr lasa vairāk nekā es biju iedomājies,” raidījumā Pieci.lv atzīst Joņevs. „Biju iedomājies, ka jaunieši vispār nelasa.”
Joņevs piekrīt, ka situācija ar lasīšanu nav tik bēdīga, kā varētu šķist. Tiekoties ar cilvēkiem, rakstnieks pārliecinājies, ka viņi lasa. Tiesa, Joņevs nezina teikt – daudz vai maz. Rakstniekam arī nešķiet, ka būtu obligāti jālasa, taču viņš priecājas, ja redz, ka tas notiek.
„Daudzi labi cilvēki dzīvo arī bez lasīšanas un nekas,” norāda rakstnieks.
Jautāts par nākamo grāmatu, Joņevs skaidro, ka, rakstot pirmo un vienīgo, viņam nav bijuši ierobežojumi un noteikumi, izņemot tos, kurus pats sev izdomājis, jo neviens nezināja, ka viņš raksta, bet tagad ir nosacīta atzinība, cilvēki ar viņu runājot, un rakstnieks pēkšņi jūtot atbildību, kuru, pēc viņa domām, nevajadzētu just. It kā vajadzētu uzrakstīt kaut ko tādu, kas patiktu šiem cilvēkiem, kuri par viņu ir izteikušies pozitīvi pirmās grāmatas sakarā.
Man šķiet, ka šī savādā atbildība un tā jocīgā pienākuma apziņa ir tikai traucējoša. No tās jātiek vaļā, tad varbūt kaut ko uzrakstīšu,” saka Joņevs, atzīstot, ka nav gatavs runāt par savu nākamo darbu.
Atbildot uz raidījuma veidotāju novēlējumu drīzumā tikties, lai runātu par nākamo Joņeva grāmatu, rakstnieks bilst, ka nemaz tik drīz tas nenotiks.
Kā iepriekš vēstīts, Jānis Joņevs par grāmatu "Jelgava 94" šogad saņēma Literatūras gada balvu kategorijā "Spilgtākā debija", izpelnoties arī „Delfi” lasītāju specbalvu un Jāņa Rozes grāmatnīcu tīkla pirktākās grāmatas specbalvu.
