1969. gada vasara saulainajā Kalifornijā četrpadsmit gadus vecajai Evai Boidai ir starta punkts tālākajai dzīvei, dzīvei, kurai jārisinās tā, kā to nolēmuši meitenes vecāki. Taču Evas pusaudziskais spīts, alkas pēc pārmaiņām, kaismīga vēlme neiekļauties vecāku mietpilsoniskās dzīves šaurajos rāmīšos inerti dumpīgo (jā, tieši tāda Eva ir!) meitēnu aizved pie brīnišķīgi draudzīgiem un atklātiem cilvēkiem.
Tas ir puķubērnu laiks, un Evas jaunie draugi ir visīstākie puķubērni: visi dzīvo nomaļā rančo, kopj dzīvniekus un audzē dārzeņus, pārtiek no laipnu cilvēku ziedojumiem un harismātiskā vadoņa Rasela vadībā ceļ jaunu pasauli. Rasels ir īpašs, viņu dievina un klausa gan komūnas puiši, gan meitenes. Pat pusmežonīgie visiem kopīgie bērneļi respektē Raselu. Tiesa, komūnā lieto arī visdažādākās narkotikas, sekss iespējams katram ar jebkuru un visām meitenēm noteikti ar Raselu, bet brīnišķīgās idejas par brīvību, vienlīdzību un laimi īpašos brīžos var transformēties ātrā pļaukā. Eva te jūtas lieliski.
Brokastīs apelsīnu sula ar LSD, pusdienlaikā neapvaldītas attiecību spēles, bet vakaros kopīga muzicēšana pie ugunskura zem zvaigžņotām debesīm, kuras noslēgumā Rasels kādu no meičām aicina sev līdzi. Tā pamazām pazūd robežas starp cilvēkiem komūnā, starp labo un ļauno, starp tiesībām un pienākumiem.
“Ja cilvēks kaut ko grib, viņš nespēj negribēt.[..] Vai gan kāds vispār spētu sev pateikt, ka tas, ko viņš grib, ir nepareizi?” prāto Eva. Un tad nāk notikums, kas no Evas prāta nedzisīs visa turpmākā mūža garumā...
“Nu miegam stundas zags Emmas Klainas “Meitenes”, kuru kā vasaras lasāmvielu visos iespējamos sarakstos liek ārzemju grāmatnieki. Es pievienojos! Izlasiet šo spēcīgo pieaugšanas stāstu! Tas liks domāt un domāt. Par vēlmēm un izvēlēm, skaudri un smeldzīgi. Teksts, kas liek izdzīvot notikumus teju vai uz savas ādas,” raksta grāmatu blogere Sintija Buhanovska.
No angļu valodas romānu tulkojusi Sandra Rutmane.
