Baiba Zīle, kas savus iepriekšējos darbus parakstījusi ar pseidonīmiem Anna Kravicka (romāns “Dzīves simulācija”, 2006) un Barbara Sea (romāns “Beautiful Strangers Don’t Care About Owls”, 2015), jaunāko romānu izlēmusi publicēt ar īsto vārdu.
“Melu meistars” ir spraigs stāsts, kurā starp klasiskām trillera un pat kriminālromāna iezīmēm ieskicēta plaša un dziļi atklāta tēma – divu (bet varbūt arī vairāku) cilvēku ceļš uz pašizpratni, cenšoties rast atbildi uz mūžseno jautājumu – kā iespējams sadzīvot ar pagātni, kā iznīdēt ļaunumu, pirms tas iznīdējis tevi pašu? Kur ik cilvēkā mīt tas, ko rakstniece poētiski dēvē par tā “tumšo sirdi”? Vai arī mums tāda ir, un kas atklātos, to atverot? Vai tiešām patiesība – un ko mēs iesāksim ar šo tumšo patiesību?
Alise un Aleksandrs uzaug padomju Rīgā – vienā laikmetā, bet dažādās pasaulēs. Šķiet, divus vēl atšķirīgākus cilvēkus varētu tikai pameklēt. Alise ir augusi pārtikušā partijas funkcionāra ģimenē – Aleksandrs, ieradies galvaspilsētā no laukiem, nokļūst komunālajā dzīvoklī un ielu bandās. Pieaugusi Alise vairāk laika pavada savā sapņu un jūtu pasaulē – burbulī, kas līgani iznes viņu cauri laikmetu maiņai; savukārt Aleksandrs bēg no PSRS un kļūst par starptautiskas dārgakmeņu mafijas darboni. Viņi viens otru nepazīst, bet abus saista noslēpumains cilvēks, kurš sevi dēvē par Melu Meistaru. Abu ceļi pamazām ved viņus vienu otram tuvāk, līdz krustojas nu jau neatkarīgajā Latvijā, un abiem nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem. To vidū arī šāds: vai meliem dzīves garumā reiz var sekot patiesība? Un kas ir tas, ko zina tikai Melu Meistars?
Romāna aizraujošais stāsts par mīlestību, noziegumiem un dzīves jēgas meklējumiem risinās uz spilgti attēlotas nesenās vēstures fona. Savā ziņā tekstu iespējams salīdzināt ar melnbaltu fotoalbumu, un daudzus lasītājus īpaši valdzinās pagājušā gadsimta pilsētas kolorīts, jo būs iespējams salīdzināt to Rīgu, kāda dzīvo mūsu atmiņās, ar to, kādu savā tekstā atveidojusi autore.
