Dzejas dienas Jelgavā ieguvušas jaunu apveidu

"Kārdinājums ar dzeju". Ar šādu moto aizvadītas sestās dzejas dienas Jelgavā. Lai raisītu lielāku publikas interesi, dzejas dienas ieguvušas jaunu apveidu. Skolēnus kārdināja dzejas busiņš, jaunie autori sacentās dzejas slamā, bet šā žanra gardēžus priecēja dzejas performance.

Dzeju kārdina neizprotamais, bet dzejas slams jeb dzejnieku sacensība kārdina jaunos dzejniekus, kam uzstāšanās žūrijai un skatītājiem ir liels pārbaudījums.

"Es gribēju aizsūtīt pieteikumu jau pagājušajā gadā, bet pietrūka drosmes, bet šodien drosme parādījās," stāstīja jaunā dzejniece Nastja, kuras dzeja, kā viņa pati saka, ir par tautu, cilvēkiem un apstākļiem.

Dzejas slams Jelgavā notiek jau otro reizi.  Šāda sacensība, lai gan ļoti grūta, dzeju padara pamanāmāku, bet jauniešiem liek apgūt uzstāšanās prasmes. Jau atzīto dzejnieku vidū gan nevalda vienprātība par to, vai dzejniekiem jāprot lasīt dzeju.

"Esmu savā laikā piedalījies, bet tas formāts man nav tuvs, jo tur tekstam nav tik liela nozīme kā tam, kā tu sevi parādi, un man tas tik ļoti neinteresē. Mani interesē tikai un vienīgi teksti," atzina 2016. gada literatūras balvas saņēmējs, dzejnieks Jānis Tomašs.

"Protams, jāmāk lasīt. Un galvenais vajadzētu savu dzeju mājās pie spoguļa vismaz piecas reizes izlasīt, tā, lai pats saprastu, ko tad tu esi uzrakstījis. Ja saraksta tādu dzeju, kas aiziet līdz sirdij un ko saprot, tad tas ir interesanti," uzskata skolotāja un dzejniece Rasma Urtāne.

Dzeja ir pamats arī dziesmai, kas šoreiz klausītājus aicina šķērsot jūras, okeānus un laika ritumu. Bet, saspēlējoties dzejai, mūzikai un dejai, veidojas dzejas performance.

"Tā doma ir tāda, ka dzejnieks pasaka vārdu. Mūziķim rodas impulsi un viņš veido mūziku, savukārt laikmetīgās dejas dejotāji to centīsies izdejot," stāstīja producente Elīna Apsīte.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti