Dace Rukšāne-Ščipčinska: „No visiem tiem n-tajiem gadiem, kopš es strādāju žūrijā, man liekas, ka šis gads bija tāds, kur gāja viskarstāk, vismaz es vairākas reizes gāju mājās pēc sēdēm ar bišķiņ trīcošām rokām, pēc tam mājās ilgi domāju. Bet man liekas, ka mēs esam padarījuši milzīgu darbu, jo visas diskusijas bija ļoti gudras un pamatotas."
Skaitliski visbagātākā raža bija iesniegta dzejas kategorijā, kopumā 19 krājumu, tāpēc dzejas kategorijā šoreiz izņēmuma kārtā ir atlasīti pieci nominanti ierasto četru vietā.
Visus piecus nominētos krājumus raksturo trīs vadlīnijas, visos tajos jūtama nacionālās identitātes klātbūtne, laika un pārlaicīgā tvērums, kā arī ietiekšanās eksistenciālu sajūtu labirintos – tā akcentē žūrijas pārstāve Sandra Ratniece.
"Tātad Edvīna Raupa „Uguns nedrošs pulss”. Krājums ir ļoti koncentrēts, tikai 32 dzejoļi, bet, ja jūs zinātu, cik ļoti paņem, aizrauj un ievelk sevī šie dzejoļi! Ar savu eksistenciālo klātbūtni," atklāj Sandra Ratniece. "Nākamā nominācija ir Rutas Štelmaheres dzejas krājumam „Krekls”. Autore ir ļoti dziļi pievērsusies latviskajai identitātei. Jau iepriekš viņai bija raksturīga baltā pasaules izjūta, taču šajā krājumā tas ir izteikti pats būtiskākais un arī pats skaistākais”.
Līdzās minētajiem dzejas kategorijā nominēti arī Jura Kronberga, Ronalda Brieža un Māra Salēja dzejas krājumi.
Prozas kategorijā šoreiz izvirzīti divi stāstu krājumi, un tie ir Paula Bankovska „Trakie veči” un Janas Egles „Gaismā”, kā arī divi romāni, kas iekļaujas sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts”, tos nosauc Dace Rukšāne-Ščipčinska.
„Gundegas Repšes „Bogene”, kas stāsta par Baigo gadu, par stiprām sievietēm un viņu likteņiem. Un tad ir Laimas Kotas „Istaba”, kas ir stāsts par perestroikas laiku, par komunālo dzīvokli. Tāds jestrs romāns, brīžiem kā feļetons, brīžiem kā absurda komēdija,” raksturo Dace Rukšāne-Ščipčinska.
Priecējoši, ka daudz labu pieteikumu bijis bērnu literatūras kategorijā, no kuriem izraudzīti četru autoru – Ulda Ausekļa, Lilijas Berzinskas, Leldes Stumbres un Kārļa Vērdiņa grāmatas. Visas tās caurvij trīs stīgas – sirsnība, piedzīvojums un augsts fantāzijas lidojums.
Kā spilgtākās debijas izvirzītas trīs prozas grāmatas un viens dzejas krājums, kuru autoru vidū ir Jānis Tomašs un Svens Kuzmins, raksturo žūrijas pārstāve Eva Eglāja-Kristsone.
„Pirmais ir Svens Kuzmins ar „Pilsētas šamaņi”. Viņš savā prozā ir tāds modernais intelektuālis ar savām intelektuālajām spēlēm un urbānajām smalkajām kaitēm, kas viņam pašam arī kā cilvēkam, šķiet, ārkārtīgi piestāv," saka Eva Eglāja-Kristsone. "Nākamais – Jānis Tomašs ar „Melnie darba cimdi”. Manuprāt, viņš ir cilvēks, kurš ir ārkārtīgi godīgs, kurš vēl nav iemācījies tēlot ne pats kā personība, ne arī savā dzejā."
Kategorijā par spilgtāko debiju izvirzītas arī divas autores Ilga Raščevska un Dace Vīgante.
Mūža balva savukārt šogad piešķirta dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam. Viņš literatūrā ir vairāk nekā 50 gadu, un kā par viņu saka Guntis Berelis - viņa ceļojumam pasaules un valodas laikteplā nav robežu, valoda viņam ir gandrīz vai maģiska darbība.
Latvijas Literatūras gada balvu svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 21.aprīlī mūzikas namā „Daile”. Pilns balvas nominantu saraksts pieejams šeit.
