Pirmā no tām ir Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas” tulkojums latgaliski.
Ideja par grāmatas “Kačeiša patmalis” izveidi radās salīdzinoši nejauši – grāmatas ilustrāciju autorei Ievai Jurjānei apgūstot latgaliešu valodu pie žurnālistes un kultūras darbinieces Marutas Latkovskas.
“Šajā vasarā gāju pie žurnālistes Marutas Latkovskas mācīties latgaliešu valodu (..) un izrunājām, ka varētu latgaliešu valodā pārlikt [Kārļa Skalbes darbu] (..). Es domāju, ka par to vajag runāt, vajag domāt, attīstīt idejas un pašiem latgaliešiem sajust, ka tā ir vērtība, un ka tā ir mūsdienīga vērtība,” stāsta “Kačeiša patmalis” ilustrāciju autore Ieva Jurjāne.
Savukārt otra šajā dienā prezentētā grāmata ir autora Raibīs dzejas krājums “Pistacejis”, kas ir dzejnieka trešā grāmata.
Latgalistikas konferencē šogad tika skarta arī latgaliešu literatūras tēma ar pamatjautājumu, vai to var pieskaitīt latviešu literatūrai, kā arī uzdots jautājums – kā ir būt latgaliešu rakstniekam mūsdienās?
“Cik viegli vispār būt rakstniekam Latvijā? Mums ir rakstnieki, kuriem tas nav nekāds amats, bet vienkārši hobijs. Latgales kontekstā es domāju latgaliešu rakstošais ir vēl mazohists; (..) īstenībā ir apkopots diezgan liels periods, aptuveni 10 gadi, bet ne visi dzejoļi, protams, ir atraduši tur vietu,” saka Raibīs.
Tikmēr latgalistikas konferences rīkotāja un Andrejdienas idejas autore Ilga Šuplinska norāda, ka šobrīd ir vajadzīgs latgaliešu grāmatu fonds.
“Tad arī bija ideja par to, ka starptautiskajās grāmatu izstādēs vajag arī popularizēt latgaliskos izdevumus. (..) Trešā ideja, kā pietrūkst šī brīža rakstītājam, ir tas, ja pat grāmatas iznāk, īsti pat nav, kas tās vērtē,” saka Šuplinska.
Liels akcents tika likts tieši uz bērniem un jauniešiem domāto literatūru, kas ir brīva niša ne tikai latgaliešu, bet arī latviešu literatūrā. Šobrīd jautājums par latgaliešu literatūru ir īpaši aktuāls gan jaunās izglītības satura reformas, gan latviešu literatūras hrestomātijas jaunā izdevuma kontekstā.
