Pētījums par holokaustu pret romu tautu Latvijā Otrā pasaules karā laikā tika sākts tikai 2012.gadā pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzstāšanās, atklājot romiem veltītu memoriālu Berlīnē pie Bundestāga. Šobrīd Latvijā dokumentāli ir apstiprinātas 8000 liecības par romu iznīcināšanu, kas ir apmēram divas trešdaļas no tolaik Latvijā dzīvojošiem romiem.
“Mēs runājam par to šodien tāpēc, lai vēsture neatkārtotos, tā ir jāzina. Tas laikam ir vajadzīgs ne tikai mums, bet mūsu bērniem un mazbērniem,” uzsver Starptautiskās Romu apvienības prezidents Normunds Rudevičs.
Konferencē ar plašu starptautisku pētījumu par romu tautas vēsturi un pašnoteikšanos uzstājās Sorbonas universitātes profesors Marsels Kurtiads.
„Nākamgad tiks atzīmēti 1000 gadu, kopš izceļojām no Indijas, un šiem svētkiem gatavojamies kopā ar Indijas valsts valdību. Vēlamies arī vērst uzmanību uz starptautiska līmeņa romu tautas kultūras un notikušā genocīda noliegšanu, kas joprojām integrācijas procesa aizsegā tiek praktizēta daudzviet,” norāda profesors Marsels Kurtiads (Francija).
Starptautiskā Romu kultūras festivāla ietvaros, kas divu dienu garumā piedāvās dažādu valstu mūzikas ansambļu un teātra trupu priekšnesumus, ar koncertu uzstāsies arī džeza ģitārists no Slovēnijas Imers Traja Brizani.
“Pats unikālākais romu kultūrā ir mūzika. Gadsimtiem ilgstoši ceļojumi pasaulē ir šīs mūzikas šūpulis,” saka Brizani. “Bet romu mūzika attīstās ļoti lēni. Tā ir liela romu tautas kultūras problēma, jo visi ļoti stingri ievēro tradīcijas, kas neparedz nākotnes izaugsmi. Trūkst arī izglītības un izpratnes par pasaules mūzikas vēsturi. Es cenšos paplašināt šīs tradīcijām pakļautās robežas.”
