Reģionālie kultūras svētku, kuros norisinājās intensīvi mēģinājumi un meistarklases, lai sagatavotos 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kas nākamvasar noritēs Rīgā, notika sestdien un svētdien, no 20. līdz 22.oktobrim.
Aizvadītie svētki ir līdz šim vērienīgākais latviešu kultūras notikums Ziemeļvalstīs kopš 1989. gada VI Eiropas trimdas latviešu dziesmu svētkiem Helsingborgā, Zviedrijā.
“Turpat 400 dalībnieki un aptuveni tikpat daudz skatītāju no deviņām valstīm vienojās kopīgā latvietības dvēseles stīgā trīs dienu garumā. Pēc svētkiem pārņem neizsakāms prieks un pateicība visiem koriem un deju kopām un diriģentiem, kā arī atbalstītājiem, pateicoties kuriem tik daudziem cilvēkiem ir radies piepildījums. Šie svētki ir nesuši neaizmirstamas sajūtas, jaunu pieredzi un vīziju turpmākajiem svētkiem,” - tā Grietiņa-Dārziņa.
Sestdien, 21.oktobrī, norisinājās dalībnieku lielkoncerts, kur svētku kulminācija bija „Latvijas Karoga ceļa” godināšanas ceremonija un nobeigums ar lustīgiem dančiem kopā ar dažādām folkloras mūzikas grupām.
Savukārt svētdien, 22.oktobrī, no plkst.12.00 līdz 16.00 “Fryshuset” saieta namā Stokholmā notika Ģimeņu diena ar krāšņu Latvijas un diasporas viesu kopu koncertu. Apmeklētājus gaidīja arī amatnieku tirdziņš un darbnīcas, latviešu ēdienu degustācija un tirdzniecība, dažādas aktivitātes visai ģimenei.
Dziesmusvētkus diriģēja virsdiriģenti Agita Ikauniece, Ints Teterovskis, Eiropas dziesmu svētku virsvadītāji Ingūna Grietiņa-Dārziņa un Ilmārs Millers, savukārt deju kopu vadīja Deju svētku virsvadītājs un horeogrāfs Jānis Purviņš un Eiropas Deju svētku virsvadītāja Jolanta Strazdiņa.
Nākamie Reģionālie kultūras svētki norisināsies 2018.gadā Rozendālā (Nīderlande) no 23. līdz 25.februārim, Antālijā (Turcija) no 27. līdz 29.aprīlim.
ELA ir apvienojušās 23 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 18 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un ar radniecīgām organizācijām.
