Tas ļaus valstij sniegt sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā.
Sarunas par valsts atbalstu radošām personām krīzes situācijās ilgušas jau vairāk nekā 20 gadus un vairākkārt tikušas arī līdz Saeimai, bet tik tuvu pieņemšanai kā pašlaik šis regulējums ir pirmoreiz. Pirmajā lasījumā deputāti to atbalstīja vienbalsīgi, lai gan atbildīgajā Saeimas komisijā to vēl nupat pavadīja karstas diskusijas.
Vispirms – par ko tad ir runa? Par māksliniekiem, kuru grāmatas lasām, gleznas aplūkojam un izrādes skatāmies, bet kuriem nav darba devēja – viņi nav, piemēram, kāda teātra, izdevniecības vai galerijas štata darbinieki, un par viņiem nav veiktas regulāras sociālās iemaksas, skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone.
„Tās ir personas, kuras nevar vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un saņemt veselības [slimības] pabalstu, maternitātes pabalstu, bezdarba pabalstu un citus sociālā nodrošinājuma veidus,” sacīja Vilsone.
Pēc likuma radošās personas statusu varēs saņemt tādās jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija. Statusu piešķirs radošās apvienības, bet uz pabalstu varēs pretendēt tad, ja radošās personas ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas būs mazāki par pusi no minimālās algas. Un atbalstu varēs saņemt tikai aktīvi autori un izpildītāji, kuriem publiskoti darbi pēdējo trīs gadu laikā.
„[Atbalsts] domāts personām dīkstāves periodā, jo, kā mēs zinām, radošais darbs ir saistīts ar nesistemātisku nodarbinātību vai nesistemātisku izmaksu. Tas ir viens no gadījumiem. Tāpat arī personām, kuras ir pašnodarbināto statusā, bet nav nodarbinātas un nav veikušas sociālās iemaksas, tāpēc pirmajās 10 dienās viņiem nav, kur vērsties pēc slimības pabalsta. Arī šos gadījumus izskata Valsts kultūrkapitāla fonds. Šī palīdzība attiecas uz personām, kas nav sasniegušas pensijas vecumu un nav izdienas pensijā,” norādīja Vilsone.
Likums gan paredz arī atsevišķu atbalstu radošām personām pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu izdevumu daļējai segšanai. Ka tādas vajadzības būs, apliecina arī Rakstnieku savienības vadītāja Arno Jundzes teiktais.
„Pagājušajā ziemā divas autores, kuras Latvijā ļoti labi pazīst, viņas ir labi lasītas, viena nesen saņēma literāru godalgu, faktiski dzīvoja Rakstnieku savienības mājā, mēs viņas uzturējām, jo viņām nebija, kur dzīvot. Tāda ir reālā situācija, ar kuru es saduros ik dienas,” atklāja Jundze.
Atbalsta apmērs radošām personām mēnesī nevarēs pārsniegt minimālo mēnešalgu, un to varēs saņemt ne vairāk kā sešus mēnešus viena gada periodā.
Atkārtotu pabalstu, izņemot slimības gadījumus, varēs pieprasīt ne agrāk kā pēc gada.
Kultūras ministrija lēš, ka pēc atbalsta Valsts kultūrkapitāla fondā varētu vērsties apmēram 200 personu gadā. Budžetā tam iezīmēti 500 tūkstoši eiro.
Lai gan atbalstāmo skaits varētu nešķist liels un nauda uz kopējo budžeta miljonu fona nelikties milzīga, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pagājušajā nedēļā tam netrūka kritiķu.
Asākie iebildumi bija deputātiem Varim Krūmiņam no Latvijas Reģionu apvienības un Ingunai Rībenai no Nacionālās apvienības, kura asi pārmeta daļai radošās sabiedrības, viņasprāt, valstisko vērtību graušanu savā darbā.
„Vai mēs nekultivējam cilvēkus, kuriem patiesībā Dievs nav devis pietiekami jaudīgu talantu, vienkārši ilgstoši sēdēt sabiedrībai uz kakla?” vaicāja Rībena.
“Lielā mērā jau Kultūrkapitāla fonds ir nodokļu maksātāju nauda, tātad visa viņu radošā darbība notiek par nodokļu maksātāju naudu un pēc tam vēl tiek veidotas vēl kaut kādas atbalsta sistēmas. Kāpēc tas neattiecas uz pārējiem cilvēkiem? Varbūt tad vajag iet uz lielveikalu strādāt!” klāstīja Rībena.
„Tā principā ir viņu pašu neaktivitāte un viņu pašu vaina, ja 30 gadu vecumā viņš trīs mēnešos nevar atrast darbu, ar ko savai ģimenei nopelnīt iztiku. Sorry, es tādu variantu nevaru atbalstīt!” paziņoja deputāts Krūmiņš.
Galu galā tomēr deputātu vairākums likumprojektu atbalstīja. Atbalsta izmaksu nodrošinās jeb pašnodarbināto „darba devēja” lomu spēlēs Valsts kultūrkapitāla fonds. Tā vadītājs Edgars Vērpe cer, ka atbalsta saņemšanu nesarežģīs smaga birokrātija.
„Mēs mēģinām visu procesu atrisināt tā, lai tas būtu mazāk sāpīgs pretendentam un maksimāli vienkāršs mums,” sacīja Vērpe.
“Es nedomāju, ka ir ļoti daudz tādu radošo personu, kas nekur citur nesaņem ienākumus vai vispār tos nesaņem. Visi tomēr ir kaut kā savu dzīvi vairāk vai mazāk sakārtojuši, strādā vai nu projektos, vai viņiem ir papildu darbi, un tādā gadījumā šis likums uz viņiem nekādā veidā neattiecas. Tiem, kas strādā, piemēram, kā pasniedzēji vai kā štata mākslinieki, viņiem ir regulāri ienākumi. Šis attiecas tikai uz tiem, kas ir absolūti brīvmākslinieki,” norādīja Vērpe.
Ja likumu par radošo personu statusu Saeima pieņems arī otrajā galīgajā lasījumā, tas stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Mākslinieku sociālās aizsardzības veicināšanai deputāti jau vasarā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu'', kas paredz no nākamā gada autoratlīdzību izmaksātājiem maksāt arī obligātās iemaksas 5% apmērā saņēmēja pensiju apdrošināšanai.
