“Parasti kapela ir vaļā, lai tūristi var tikt iekšā un to apskatīties. Tūrisma informācijas centrs te piedāvā ekskursijas ar dziedāšanu un dažreiz mani pasauc, tad es pastāstu par vēsturi, arī leģendas,” slēdzot vaļā Preiļu muižas kapelas masīvās koka durvis, stāsta vēsturnieks, vietējā muzeja speciālists Vadims Maksimovs.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas kapela atrodas nelielā uzkalniņā pie Preiļu pils parka vārtiem. No vietējiem laukakmeņiem klasicisma stilā celta apaļas formas ēka ar četrām kolonām ir spilgts grāfu Borhu dzimtas atstātais mantojums, kas šogad atzīmē savu divsimtgadi.
“Šī ir senākā saglabājusies ēka Preiļos, celta 1817.gadā. Uzcēla šo ēku grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, lai saviem muižas cilvēkiem būtu garīgā aprūpe, un apakšā, pagrabā, viņš ierīkoja savas dzimtas memoriālu – kapenes. Diemžēl simt gadus atpakaļ šeit pie varas bija boļševiki 1919.gadā, un kapela tika izdemolēta. Šeit atvēra pirmo boļševiku klubu Latgalē “Tuvāk gaismai”. Šeit tika rādīts pirmais mēmais kino, notika dejas. Tad Latvijas Republikas laikā 20.-30.gados kapela tika atgriezta baznīcai, šeit arī kalpoja pazīstamais prāvests Nikodems Rancāns,” stāsta Maksimovs.
Padomju gados vēsturiskā ēka kalpoja kā minerālmēslu noliktava, vēlāk tā tika pamesta un daudzu gadu garumā kapela un zem tās esošās kapenes bija kļuvušas par stihisku izgāztuvi.
Baznīca to atguva pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet apmeklētājiem tā tika atklāta vien pirms 10 gadiem, kad, piesaistot ziedojumus un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu, tika restaurēta. Šobrīd atjaunota ir gan ēkas fasāde, gan kapelas iekšpusē, uzlikts arī koka altāris.
“Tika veikta izpēte - kādas bijušas sienas, un šīs te interesantais krāsojums patiešām ir arhitektoniski precīzs,” stāsta Preiļu novada vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša, neslēpdama - lielu ieguldījumu kapelas atjaunošanas darbos devis arī vietējās draudzes dekāns Jānis Stepiņš. Viņš atzīst, ka pirmajā brīdī pirms atjaunošanas skats kapelā pavēries briesmīgs, bet pamazām arī ar līdzcilvēku atbalstu panākts tas, kas šobrīd kapelā redzams.
Šobrīd Preiļu muižas kapela tiek izmantota baznīcās vajadzībām, te notiek arī garīgās mūzikas koncerti. Tūristu iecienīts objekts ir kapelas pagrabs jeb grāfu Borhu dzimtas kapenes, kas šobrīd ir attīrītas, un te veikti arī arheoloģiski pētījumi.
“Šeit ir strādājusi arheoloģe Antonija Vilcāne. Pirmajā gadā mēs tikai tīrījām kapenes, un tad, kad iztīrījām, tad atklājās – patiesībā šādas kapenes Latvijā ir vienīgā,s ar ko mēs arī varētu lepoties, jo šeit ir kapenes virs kapenēm: ja rūpīgi ieskatās, tad šis te ir senāks mūrējums, atšķiras ķieģeļi gan pēc izmēra, gan mūrējums, to vēl apliecina balsts, kas ir uz jau esoša mūrējuma. Šeit atradās pieci koka zārki ar metāliskiem apkalumiem. Diemžēl, kad šeit notika šī demolēšana, arī zārki tika visi salauzti, kauli izmētāti, un mums no pašiem Borhu apbedījumiem nekas daudz nav palicis pāri; šobrīd šeit ir palicis viens kapakmens; diemžēl arī salauzts,” stāsta un rāda Maksimovs un Bekeša.
Kapenēs veicot arheoloģiskus izrakumus, Preiļu muzejs ieguvis arī kādu unikālu eksponātu - kapelu uzcēlušā grāfa Jozefa Heinriha Borha Maltas ordeņa komandora mundiera fragmentu.
“Diemžēl saglabājies tikai fragments un jāsaka tas, ka nekur citur - ne Latvijas muzejos, ne Krievijas muzejos - arhīvos nav saglabājušās ziņas par šo priekšmetu, ir tikai portreti, un mēs varam redzēt, kā tas izskatījās, bet nav fizisku priekšmetu. Bet mums ir saglabājies, un tas ir unikāli,” saka Maksimovs.
Tā kā šobrīd kapela ir vienīgā renovētā Preiļu muižas kompleksa ēka, tā tūrisma sezonā ir pieprasīts apskates objekts, ko aizvadītajā sezonā apmeklējuši turpat vai 4000 interesentu. Šogad, sagaidot kapelas divsimtgadi, tūristiem te tiek piedāvāta īpaša programma ar muzikālo gidu. Kapelā notikuši jau vairāki jubilejai veltīti garīgās mūzikas koncerti, no kuriem vien kopā ar ekskursiju kapelā gaidāms arī 23.septembrī, kad Borhu celtā kapela atzīmēs savu divsimtgadi.
