Pusdiena

Pusdiena 19.12.2017

Pusdiena

ASV bloķē ANO Drošības padomes rezolūciju par Jeruzalemi

Platais: Neapgalvoju, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta

Platais: Neapgalvoju, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Apgalvojums, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta, ir tikai žurnālista interpretācija, uzsver Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais, kuram piedēvētais izteikums nesen izsauca plašu sašutumu kultūras nozarē.

Pirmdienas, 18.decembra, vakarā Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas rīkotajā diskusijā „Vai kultūra Latvijā ir pārfinansēta?” gan kļuva skaidrs, ka statistika reizēm mēdz izspēlēt jokus un ka kultūras nozarē un makroekonomikā strādājošo izpratne par reālo situāciju aiz skaitļiem ir visai atšķirīga.

„Diskusijas tēma ir par to, vai kultūra Latvijā ir pārfinansēta, un es gribu jūs mazliet pārsteigt, mēģinot teikt, ka… es nezinu!” sacīja Platais.

Dokumenti

J.Platā prezentācija: Vai kultūra Latvijā ir pārfinansēta?

Lejuplādēt

928.02 KB

Viņš nozares pārstāvjiem sākumā atzina, ka par kultūras statistiku var runāt tikai savā vārdā, jo viņa vadītā Fiskālās disciplīnas padome kultūras nozari nav pētījusi vispār.
 

Taču tieši viņa iepriekš paustais par kultūras finansējumu Latvijā vēlāk nereti izmantots arī lēmumu pieņēmēju argumentācijā.

„Jūsu tēze, ka mēs gribam kaut kādā veidā izvairīties [no budžeta samazinājuma krīzes laikā] vai neesam to piedzīvojuši, nav korekta un neatbilst faktiem,” tā vēl vienu Platā izteikumu – ka Kultūras ministrija krīzes laikā izvēlējusies nesamazināt izdevumus – komentēja ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Voldiņš pretī lika ciparus: nozarei tolaik finansējums samazinājās par 44%, iestāžu skaits samazinājās vairāk nekā uz pusi.

Detalizētā prezentācijā Voldiņš arī raudzīja atspēkot Platā izmantotos “Eurostat” datus par salīdzinoši lielajiem izdevumiem kultūrai Latvijā no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.

Iedziļinoties šai statistikā, atklājušies vairāki absurdi: piemēram, valsts dotācija teātriem izdevumos kļūdas pēc tiek ieskaitīta divreiz, bet muzeju vai teātru pašu nopelnītais no biļetēm arī tiek ieskaitīts valsts izdevumos kultūrai.

Dokumenti

KM prezentācija par kultūras jomas finansējumu

Lejuplādēt

1.33 MB

„Kultūras ministrija, es domāju, tāpat kā jebkuras citas nozares ministrija, sagaidītu, ka, izsakot tādus vai citus apgalvojumus, ir vērtēta nozare pēc būtības un ir mēģināts iedziļināties kailajos procentos, kas bieži vien veidojas gan no statistikas kļūdām, gan no neizpratnes par to, kas tieši zem konkrētajiem cipariem slēpjas. Tāpēc mēs gribētu redzēt mazliet vairāk analīzes aiz šiem apgalvojumiem,” norādīja Voldiņš.

 

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs atzina, ka saruna bijusi ļoti interesanta, tomēr nepiekrita, ka statistikas kļūdas ir tik būtiskas, lai mainītu faktu: Latvijā valsts izglītību un kultūru finansē dāsnāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Tomēr uz jautājumu, vai, viņaprāt, kultūra Latvijā ir pārfinansēta, Platais tieši neatbildēja.

„Es negribu apgalvot tādu lietu. Tikai gribu norādīt, ka tajā brīdī, kad mēs jautājam – kur ņemt naudu veselības aprūpei? – mums ir divas iespējas. Viena ir kāpināt budžeta ieņēmumus, otra – pārdalīt no citiem. Un, ja mēs skatāmies, kas saņem proporcionāli vairāk nekā pārējie, tās ir nozares - izglītība un kultūra,” sacīja Platais.  

“Bet es nebūt negribu teikt un neesmu tas cilvēks, kuram vajadzētu vērtēt, vai kultūrā ir pārāk daudz naudas vai nav,” viņš uzsvēra.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas vadītāja Solvita Krese pēc diskusijas Latvijas Radio sacīja, ka Platā interpretētais apgalvojums licis rūpīgāk paraudzīties uz statistiku un atklāt gan kļūdas, gan „statistikas piruetes”, pēc kurām spriest par visu nozari bez iedziļināšanās ir nekorekti.

„Lai gan Platā kungs taisnojas, ka kāda žurnāliste ir izrāvusi no konteksta šo viņa teikumu, ka kultūra ir pārfinansēta, šis teikums tomēr aizvēlās mediju aprindās ļoti strauji. Un to mēs dabūjam atpakaļ, strādājot ar politiķiem, runājot par kultūras budžetu. Dabiski, ka visām nozarēm sāp un spiež kurpe, bet ir tik šausmīgi ērti tādā brīdī izvilkt šo teicienu, ka, lūk, Fiskālā padome saka: kultūra ir pārfinansēta. Bez argumentācijas, bez iedziļināšanās… Tāpēc man liekas, ka šādas diskusijas ir ļoti vērtīgas, kur pretī ir arī Kultūras ministrijas veiktā datu analīze un mēs redzam, cik tā statistika ir, nu, kaut kas tāds…abstrakts,” sacīja Krese.

“Tāpēc es gribētu aicināt cilvēkus, kas strādā ar statistiku, būt uzmanīgākiem un vairāk iedziļināties, apkopojot datus un nākot klajā ar kaut kādiem paziņojumiem vai šo datu interpretāciju. Jo mēs varam dabūt to kā tādu bumerangu pēc tam atpakaļ,” norādīja Krese.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti