Pēc vairāku gadu pārtraukuma Smelteros atdzimst maija dziedājumi

Maijā Latgalē var novērot mūsdienās izzūdošu tradīciju – laukos, vietās, kur nav dievnamu, ciemos, lielceļa malās pie uzstādītiem krucifiksam, pulcējas cilvēki, lai ne tikai dziedātu garīgās dziesmas, bet arī lūgtos un vēlētu viens otram labu. Preiļu novada Pieniņu katoļu draudzes locekļi ir atjaunojuši maija dziedājumu tradīciju savā pusē, un nu jau trešo gadu maija dziedājumi notiek arī pie Smelteros uzstādītā krucifiksa.

Maijs Romas Katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis - laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas. Maija dziedājumi Latgalē, kas parasti notiek ne tikai baznīcās, bet arī pie lauku ceļiem, viensētās uzstādītajiem krucifiksiem, ir īpašs Jaunavas Marijas godināšanas rituāls.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Smelteros atdzimst maija dziedājumiIveta Čigāne

    Saulainā ceturtdienas pēcpusdienā uz Maija dziedājumiem pulcējas ap 40 Preiļu novada Smelteru ciema un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. No Smelteriem līdz tuvējai dzeltenos pieneņu ziedos ieskautajai baznīcai Pieniņos ir septiņi kilometri pa grants ceļu, līdz novada centram Preiļiem - 16 kilometri. Tāpēc ne vienmēr vietējie var aizbraukt uz dievnamu. Pirms pāris gadiem Smelteros atjaunota Maija dziedājumu tradīcija.

    "Te, pie Salas pamatskolas ēkas, krusts tika uzstādīts sakarā ar to, ka te agrāk bija lūgšanu nams," izrādot ciemata apkārtni, stāsta Valentīna Madalāne. "Šeit krustu iesvētīja arhibīskaps Pujāts, tolaik te bija ļoti daudz cilvēku sanācis. Te notika dievkalpojumi. Pie mums ir vairāki krucifiksi un katrs, kurš tajā pusē dzīvo, viņš aicina pārējos un sanākam."

    "Tas ir katru gadu pie mums. Mums ir ļoti brīnišķīgs prāvests, lai mēs lūgtos par Dieva māti," stāsta vietējā iedzīvotāja Emerita Peisiniece. Viņa Smelteros nodzīvojusi visu mūžu un vēl atceras kā Maija dziedājumi notika viņas bērnībā.

    "Mamma vienmēr veda mūs dziedāt pie krusta. Mammas mājās bija krusts ar būdiņu, un mums likās, ka tā ir maza baznīciņa, un tur mēs izpildījām visu tāpat kā baznīcā. Agrāk dziedāja katru dienu, un ne jau prāvests katru reizi brauca, bet paši sādžas cilvēki gāja pie krusta un dziedāja," stāsta Peisiniece.

    Maija dziedājumu neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai dziesmas un lūgšanas, bet arī "značku" dalīšana. Arī šoreiz Pieniņu draudzes prāvests Aigars Bernāns ir sagādājis kastīti ar uzdevumiem savas draudzes ļaudīm.

    "Tās ir tādas kartītes, kurām otrajā pusē uzrakstīts, kas maija mēnesī ir jādara," izrādot iepriekšējos gados saņemtās "znažkas", stāsta Anita Vjakse, kura Maija dziedājumos piedalās regulāri.

    "2012 gadā "Par visu mēnesi ne tikai brandavīnu, bet arī alus un vīnu nedzert". Tagad nākamajā gadā vēl bija "Visu mēnesi sargājies lādēties un velnu pieminēt, ja gadīsies tūlīt noskaiti Sveicināta Marija". Tad 2014. gadā bija "Celdamies no rīta un iedams gulēt trīs reizes noskaiti - "Tēvs mūsu un Esi sveicināta"," stāsta Vjakse.

    Lai arī Maija dziedājumi joprojām aicina cilvēkus vienoties dziedājumos un lūgšanā, iedzīvotāju skaitam laukos sarūkot, šī katoļu tradīcija ir kļūst aizvien retāk sastopama. Attālākajās vietās laukos pie krusta uz dziedājumiem labi ja atnāk pāris sirmgalvji.

    "Kādreiz ir tā bijis, ka cilvēki ir pulcējušies aktīvi, bet laiks ir darījis savu. Šī tradīcija tika izskausta padomju gados, sādžas izmirst, cilvēku nepaliek, arī paaudzes ir nomainījušas," uzsver Pieniņu draudzes prāvests. Tomēr tas, ka Maija dziedājumos Smelteros piedalās arī skolas vecuma bērni un jaunieši, liek priesterim optimistiskāk raudzīties nākotnē.

    "Es domāju, ka visskaistākais ir tas, ka viņu atmiņās būs šī liecība, pat ja šī tradīcija, teiksim, tuvākajos 20 vai 30 gados iznīks, tad vienalga pēc kādiem 50 gadiem būs vecā paaudze, kas atcerēsies, ka manā bērnībā tā darīja, ka cilvēki nāca kopā un dziedāja," teica Pieniņu draudzes prāvests.

    Pavasarī Maija dziedājumi notiek ne tikai Latgalē, bet arī citviet Latvijā un arī ārpus tās robežām.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti