"Man ir milzu prieks, ka šī skaistā piebūve ir tapusi un ka tā ļoti patīk mūsu aktieriem un teātra darbiniekiem, ceru, ka to novērtēs mūsu skatītāji,” piebūves atklāšanā uzsvēra Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē tika izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Ir atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.
Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.
Latvijas Nacionālā teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica būvniecības kompānija „Velve”.
Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro.
Pēc jaunās piebūves atklāšanas pasākuma uz pirmo sanāksmi sanāca arī komisija, kura izveidota, lai izvērtētu simtgades vides objektus, ko iecerēts izvietot alejā pie Latvijas Nacionālā teātra. Komisijā darbojas Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins un Arhitektu nodaļas vadītāja Arta Goldberga. Komisijas darbā kā eksperte ir piesaistīta arī mākslas zinātniece Helēna Demakova.
Simtgades aleju plānots izveidot līdz nākamā gada vasarai.
