''Pēckoncerta pieņemšanā Mariss Jansons teica, ka nākamreiz viņš uz Rīgu atbrauks un spēlēs tad ar mūsu orķestri, kad Rīgā būs jaunā koncertzāle… (aplausi)… Tad nu es vēlētos izteikt tādu klusu un kautrīgu cerību, ka šis mūsu visu kopīgais sapnis par jaunu, īstu koncertzāli galvaspilsētā , ko mūsu Rīga tiešām sen jau ir pelnījusi, īstenosies ļoti pārskatāmā nākotnē”. - Tas ir diriģenta Andra Pogas teiktais šī gada Lielās Mūzikas balvas ceremonijā, saņemot balvu par unikālo Nacionālā simfoniskā orķestra projektu, kurā tas sadarbojās ar maestro Raimondu Paulu un pasaulslaveno diriģentu Marisu Jansonu.
Arī citi mūsu izcilākie mūziķi jau gadu gadiem dažādos svinīgos gadījumos akcentējuši koncertzāles Rīgā akūto nepieciešamību, un Latvijas Radio koris savam 75. jubilejas koncertam pat devis apakšvirsrakstu „Sapnis par koncertzāli” un to svinējis „Gorā” Rēzeknē, jo Rīgā nav bijis atbilstošas vietas.
Lai vēl intensīvāk aktualizētu šo jautājumu un arī dotu savu artavu Rīgas koncertzāles tapšanā – akadēmiskās mūzikas profesionāļi apvienojušies organizācijā un gatavi turēt roku uz pulsa, lai koncertzāle tiktu uzcelta tuvāko piecu gadu laikā.
Organizācijas padomē ievēlēts Sigvards Kļava, Andris Poga, Normunds Šnē un citi izcili mūsu mūzikas dzīves veidotāji un vadītāji, tās priekšsēdētājs ir Ints Dālderis: „Reģionos mēs esam tikuši ar šo problēmu galā, tagad Rīga ir palikusi pēdējā, kur jābūt tiešām tai labākajai zālei un šeit arī bāzējas visi mūsu lielie mākslinieciskie kolektīvi un koncertu organizatori. Un tad, sanākot kopā šiem cilvēkiem, vienojāmies par to, ka mums ir jāturas kopā un jāmēģina sabiedrībai visu laiku atgādināt par zāles nepieciešamību. Protams, šobrīd Kultūras ministrija strādā pie tā, bet mēs kā nozares profesionāļi gribējām šai procesā piedalīties un būt visur klāt un palīdzēt Kultūras ministrijai gan ar savu profesionālo palīdzību, gan ar ietekmi arī sabiedrībā."
Jau vēstīts, ka aptuveni pirms gada valdība deva zaļo gaismu Rīgas akustiskās koncertzāles tapšanai publiskā-privātā partnerībā.
Šobrīd Kultūras ministrija gatavo finanšu un ekonomiskos aprēķinus saistībā ar šī modeļa īstenošanu, kas līdz gada beigām jāiesniedz Ministru kabinetā.
Jaundibinātā organizācija gan sekos līdzi projekta virzībai, gan – kas pats galvenais – liks visas savas profesionālās zināšanas kopā, lai Rīgas koncertzāle akustiski, funkcionāli būtu pēc iespējas tuvāk ideālam. Tās padomē ir arī kora „Latvija” direktors Māris Ošlejs, kurš pārliecināts – veidojot Rīgas mūzikas dzīvei tik nozīmīgu vietu, ļoti svarīga ir arī šī augstākās raudzes mūzikas profesionāļu iesaiste.
Māris Ošlejs: „Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk tuvināties ideālam, jo mums ir jābūt visaugtākajam uzstādījumam. Protams, ka, iedzīvinot dzīvē, būs kaut kādas nianses, no kā būs jāatkāpjas, bet mums ir jātur roka uz pulsa, lai vismaz tas uzstādījums būtu vistuvāk mūsu sapņu projektam. Mums ir jābūt tam garainītim, kam jāveicina vārīšanās."
Organizācijas tuvākajos plānos ir informācijas kampaņas izveide, akcentējot koncertzāles nepieciešamību Rīgā, tāpat regulāras tikšanās gan savā starpā, gan ar Kultūras ministrijas un citiem iesaistītajiem speciālistiem, lai soli pa solim tuvotos mērķim un lai 2022.gadā Rīga jau varētu lepoties ar jaunu, pasaules labākajiem standartiem atbilstošu koncertzāli.
