Muzeju krātuves celtniecība ieilgst bažās par konstrukciju drošību

Pērn ar lielu vērienu sāktā muzeju krātuves celtniecība Rīgā, Pulka ielā, ieilgs vēl uz gandrīz gadu. Gala termiņš pārcelts no nākamā gada aprīļa uz 2019.gada februāri, kas nozīmē, ka nacionālajiem vēstures, mākslas, rakstniecības un kino muzejiem vēl ilgāk būs jādzīvo bez piemērotām krājumu glabātavām. Būvdarbi ieilguši bažās par izprojektēto konstrukciju stiprību.

"Šī nauda, šie vairāk nekā 25 miljoni, kas ir atvēlēti projektam, nav nomesta zemē. Tā ir ierakta zemē! Ierakta uz ilgu laiku, uz palikšanu. Un tas mums, draugi, ir jāpaveic līdz 2018.gadam, līdz simtgadei," tā pērn augustā Pulka ielas muzeju krātuves pamatakmens ielikšanas dienā sacīja toreizējais "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) šefs Mārtiņš Tols.

Taču sapnis par kārtējās būves pabeigšanu uz simtgadi nepiepildīsies.

"Šobrīd būvdarbu pabeigšanas termiņš, par kuru ir vienošanās ar pasūtītāju un lietotāju, ir 2019.gada 14.februāris," būvuzņēmēja "RERE grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš skaidro, ka termiņa nobīdē daļēji vainojama uz laiku pārtrauktā dzelzsbetona konstrukciju izbūve. Tajā vainojamas aprēķinu nepilnības, ko pirms būvdarbu sākuma neesot varēts pamanīt.

"Pie ražošanas detalizācijas izstrādes būvdarbu procesā mūsu nolīgtais apakšuzņēmējs ieraudzīja pāris lietu, kas vērsa uzmanību uz ēkas konstrukciju risinājumiem. Bija ieteikums visu pārskatīt un pārrēķināt, un rezultātā mēs atradām dažus labākus risinājumus, kā būt par 120% droši, ka šī ēka ir noturīga un kalpos daudzus desmitus gadu. (..) Iespējams, ka termiņš bija [pārāk] optimistisks, bet, manuprāt, šis ir tas labais piemērs, kad mēs nesasteidzam to, par ko neesam pārliecināti," saka Āboltiņš-Āboliņš.

Piesardzību veicinājusi arī Zolitūdes traģēdija, kas notika tieši projekta izstrādes gadā.

Tagad konstrukciju montāža atsākusies un vienā topošās krātuves malā jau slejas vairāki desmiti augstu betona kolonnu.

„Šeit var redzēt šīs monolītā betona konstrukcijas. Tas ir tas, kas ir mainījies. Šī stingrība ir nodrošināta ar citu risinājumu. Sākotnēji tur bija plānots saliekamais dzelzsbetons," skaidro būvuzņēmējs.

Papildu ekspertīze VNĪ izmaksājusi 29 000 eiro, bet, kā norāda jaunā VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, ar ko kopā apskatām būvlaukumu, kopējās izmaksas valstij nav pieaugušas. "Kopumā šim projektam Ministru kabinets atvēlēja nepilnus 26 miljonus.

Un labā ziņa ir tā, ka mēs joprojām iekļaujamies projekta kopējā finansējumā," teica Gruškevica.

Pašlaik, kad vienlaikus tiek būvēti vairāki liela mēroga sabiedriski objekti, liela problēma ir darbinieku trūkums, ko izjūt arī „RERE Grupa”, atzīst tās vadītājs Āboltiņš-Āboliņš.

"Latvijā šobrīd ir ļoti saspringti ar profesionāliem darbu veicējiem, arī ar vienkāršu strādnieku personālu. Situācija ir stipri atšķirīga, kāda tā bija pirms gada, kad vairāk trūka objektu un daudzas būvfirmas strādāja tukšgaitā. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās," teica Āboltiņš-Āboliņš.

 30 000 kvadrātmetru plašās Pulka ielas muzeju krātuves būs mājas miljoniem priekšmetu, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Kino muzeja krājumā. Tik daudz muzeju vērtību vienkop padarīs to par unikālu objektu visā Eiropā, saka projekta autore Renāte Truševska no arhitektu biroja „Krasts”.

"Tas tiešām ir tāds objekts, kāda nav Eiropā, gribētu teikt pat pasaulē.

Projektēšanas gaitā pētot pasaules pieredzi šīs nozīmes ēkās, mēs neatradām līdzīgu objektu. Ir muzeju ēkas, kurās ir lokālas krātuves, bet vienā vietā koncentrēti tik lieli apjomi – nu, nav," sacīja Truševska.

Arhitekte atzīst, ka lielākās grūtības projektā sagādājis gan lielais apjoms, gan sarežģītās prasības muzeju glabātuvēm. Mikroklimats starp tām ir viena no galvenajām, un ar to četriem muzejiem līdzšinējās nepiemērotajās telpās būs jācīnās vēl ilgāk nekā plānots.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti