Video: Ekskursija vēl topošajā Latvijas likteņu turētājā - Likteņdārzā

Topošā dāvana Latvijai tās simtgadē - Likteņdārzs - līdz pabeigšanai vēl piedzīvos nozīmīgas izmaiņas. No vēl topošā Lielā kalna dārzs atklāsies kā uz delnas. Tiks arī uzbūvēts saieta nams - kopīga telpa, kur patverties no lietus. Tāpat nākamgad gaidāma arī Likteņdārza galvenā arhitekta Šunmjo Masuno vizīte, ziņo LTV raidījums "Aculiecinieks", kas kopā ar Likteņdārza idejas autoru, kā arī tapšanas uzraugu dodas ekskursijā pa tautas likteņus rakstošo dārzu.

Likteņdārzs faktos

  • Ideja – Vilis Vītols
  • “Kokneses fonds” dibināts 2005. gadā, pieaicinot 14 Latvijā zināmus cilvēkus
  • Vilis un Marta Vītoli “Kokneses fondā” ieguldīja 450 000 LVL
  • Norāde uz Likteņdārzu – akmens – sver 36 tonnas
  • Iestādīti vairāk nekā 2500 koki. (Arī 4 prezidenti iestādījuši savus kociņus. Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri, Andris Bērziņš, Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni)
  • Amfiteātri rietošās saules pēdējais stars šķeļ tieši 18. novembrī.
  • Likteņdārzs ir dāvana Latvijas 100. dzimšanas dienā.
  • Likteņdārzu apmeklējuši 500 000 cilvēku no 44 pasaules valstīm
  • Plašāk: www.liktendarzs.lv
“Pastāsti man, lūdzu, kas ir jauns, jo es kādu laiku te neesmu bijis! Skatos, ka daudzas jaunas lietas ir parādījušās," Vilis Vītols, cilvēks, kam pieder ideja veidot Likteņdārzu, saka Valdai Auziņai, cilvēkam, kurš uzrauga, kā top Likteņdārzs. Viņi abi piekrituši sēsties elektromobīlī un izbraukt plašo teritoriju, lai apskatītu, kas jau paveikts, bet kas vēl jāizdara.

“Apskatīsim visu, kas ir pa ziemu izdarīts, jo šogad mums bija aktīva ziema, nepārtraucām darbus, turpinājām”. Tā Valda.

Likteņdārza bruģi pārbruģē slikta izskata un kvalitātes dēļ

Pirmā pietura ir Likteņdārza Draugu aleja. Bruģakmeņu ceļš un ābelīšu aleja.

“Mums ir 41 metrs, ko esam nobruģējuši. Bet tas, kā tas izskatījās un tā kvalitāte nebija īsti laba”, skaidro Valda Auziņa. Tāpēc tagad dārzā tiek veikta visu bruģakmeņu pārbruģēšana. Ļoti, ļoti sarežģīts darbs, jo katrs akmens ir unikāls un katram jāiegulst atpakaļ tajā pat vietā, tikai citā virzienā. Valda Auziņa skaidro, ka tagad atrast sevi vai sava tuvinieka akmeni būs daudz vieglāk. Jo visi “vārdi” skatīsies vienā virzienā. “Tagad būs virziens, stingri borti, nebūs alejas pa vidu. Var stāvēt, skatoties uz Amfiteātri, un lasīt.”

Vilis Vītols turpina par pašu dārza ideju:

“No sākuma mēs gribējām, lai Likteņdārzs ir vieta, kur pieminēt tos cilvēkus, kas ir zuduši Latvijai pagājušajā gadu simtenī. Bet es teiktu, ka ir svarīgi pieminēt arī tos, kas pretojās visām okupācijām. Mūsu pretestības kustību. Piemēram, Francijā, pretestības kustība La Resistance ir lielākie varoņi franču tautai. Un tā pat ir arī mums.”

Uz viena bruģakmens var iegravēt viena cilvēka vārdu un uzvārdu. Viena bruģakmens izmaksas ir 15 eiro. Akmeni iespējams pasūtīt Likteņdārzā uz vietas, vai šajā tīmekļa lapā.

Dodamies tālāk. Cauri cilvēku stādīto koku mežam, kas aug. “Skaisti sazaļojuši”, priecājas Valda.

“Vai, varu iedomāties, cik te bija skaisti, kad pienenes ziedēja”, min Vilis Vītols. “Bija, bija”, atsmej Valda. “Bet tās mums bija jāpļauj, kā Graudiņa kungs ieteica”.

Likteņdārza sirdi - Amfiteātri ieskauj 50 tūkstoši laukakmeņu

Garām Liktens gātei, kas ir šī gada lielākais jaunums, braucam uz Amfiteātri. Tā oficiāli un neoficiāli ir Likteņdārza sirds. Šeit aug ozolu godasardze. Kociņus stādījušas daudzas Latvijas pašvaldības. Amfiteātri ieskauj pelēku akmeņu krāvums “Sirmais saulriets”. To veido vairāk nekā 50 000 laukakmeņu, ko savu tuvinieku piemiņai veduši cilvēki no tuvuma un tāluma. Katrs akmens veltīts kāda cilvēka, kādas dzimtas, ģimenes liktenim.

“Pie katra objekta, kas ir tapis, ir neskaitāmu cilvēku ieguldījums. Pa kripatiņai, pa kripatiņai, bet aiz tā stāv desmiti un simti tūkstoši cilvēku. Ļoti, ļoti daudz. Tas ir cilvēku labais darbs. Tāpēc mēs sakām, ka Likteņdārzs ir unikāls," stāsta Valda Auziņa.

Vilis Vītols atceras, kā dārzs tapa. Tā brīža Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis piekritis uzreiz. Bet kā kārtīgs saimnieks teicis, ka tik vērtīgu īpašumu iespējams veltīt Likteņdārza veidošanai, tikai saņemot iedzīvotāju akceptu.

“Mūsu tautai bijuši tādi zaudējumi pagājušajā gadu simtenī un nekur nebija vieta, kur pieminēt visus. Vienalga, kurā pusē viņš karoja vai cieta. Ir tādi, kas cieta no krieviem, ir tādi, kas no vāciešiem. Es zināju par šo salu. Un es runāju ar Viesturu Cīruli. Viņš momentā bija par to. Jā! Bet man ir jārīko aptauja. Ar visiem pagasta iedzīvotājiem. Vai viņi piekrīt. Aptauja notika un ziniet, viens bija pret. Visi pārējie nobalsoja “jā”! Tā mums gāja!” atklāj Vilis Vītols.

Saulainā dienā Amfiteātrī ir karsti. Ļoti karsti. Izgriežamies no tā un braucam tālāk gar Asaru upi, kā sauc kanālu, kas apvij amfiteātri un simbolizē cietušo cilvēku izlietās asaras uz Skatu terasi.

“Te būs Rotary tiltiņš?” prasa Vītola kungs. “Jā”, saka Valda”. Un piemin, ka gidi aicina te izveidot arī soliņus atpūtai.

“Piestāsim uz brītiņu”, saka Valda. Šeit Kokneses svētkos atklāts Daugavā mītošo zivju plakāts. “Vispār cilvēkus ļoti interesē. Sams, ar ko Koknese ir slavena! Bet arī pārējās zivis neatpaliek.”

“Jaunībā kopā ar tēvu mēs Lipšos makšķerējām Daugavā”, atceras Vilis Vītols. “Ja kādu asarīti noķēru, tas bija liels notikums tādam puišelim”.

Skatu terase - rozīnīte, kurā bildēties pārīšiem

Tuvojamies Skatu terasei. Kāds pārītis pašlaik te bildē paši sevi.

“Re, kur cilvēki metuši laimes monētas” Vilis Vītols ūdenī pamana centu atspīdumus.

Tā ir pilnīgi jauna tradīcija. Ko iniciējušu cilvēki paši. Tāpat kā kāzas. Likteņdārzā laulājušies vai svinējuši skaistā notikuma turpinājumu jau 50 pāri. Arī tā bijusi pašu jaunlaulāto ideja. Amfiteātrī parasti notiek plašas kāzas, uz Skatu terases – daudz intīmākas. No šejienes paveras lieliska ainava uz Daugavu un Kokneses pilsdrupām.

Likteņdārza ainavu arhiteks Šunmjo Masuno šo vietu bija tikai ieskicējis, tāpēc Kokneses fonds 2009. gadā rīkoja konkursu, aicinot tajā piedalīties Latvijas Mākslas akadēmijas un RTU studentus. 24 darbu konkurencē uzvarēja RTU jaunie arhitekti Laura laudere un Didzis Jaunzems. 2012. gadā Skatu terase ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu.

Valda Auziņa: “Terases arhitekti mums atsūtīja ziņu, ka vienā no Ķīnas arhitektūras žurnāliem bija publicēta Skatu terases fotogrāfija. Un tas ir žurnāls, kas parasti publicē to, kas ir jaunākais un modernākais ārzemēs. Terasīte mums ir rozīnīte”.

Arhitekta vizīte gaidāma pēc gada

Likteņdārza galvenais arhitekts ir pasaulslavenais Japānas ainavu arhiteks un budistu mūks Šunmjo Masuno. Viņš dārzā viesosies pēc gada.

“Mēs uzrunājām kādu uzņēmumu caur Japānas vēstniecību un viņi piekrita atbalstīt Masuno vizīti nākamajā gadā. Un ir plānots, ka viņš būs nākamgad 11. augustā, kad būs Latvijas televīzijas ziedojumu akcija. Tad viņš atbrauks apskatīties dārzu un piedalīsies svinīgajā pasākumā”. Valda piesaka dārza arhitekta nākamo vizīti.

Vilis Vītols atceras: “Viesturam Cīrulim bija doma, ka pie reizes jāveicina tūrisms uz Koknesi. Tādēļ mēs nolēmām, ka mums jāmēģina dabūt labākais arhitekts, kāds tobrīd pasaulē ir dabūjams. Un izsludināja konkursu un ar Sandras Kalnietes palīdzību tas nonāca UNESCO informācijas tīklā un pieteicās no 35 valstīm arhitekti, bija 207 projekti. Un mēs līdz beidzamam brīdim nezinājām, kas ir projekta autors.”

Piemiņas vieta strēlniekiem

“Tie ir mājās palicēji un tie, kas aizgājuši strēlniekos. Bet tā daļa ir vēsturiska, jo tās ir īstās, vecās tranšejas. “ Valda Auziņa un Vilis Vītols apstājas pie milzu laukakmeņu grupas, ko izvietojis tēlnieks Ojārs Feldbergs. Vecajās kara laika tranšejās savas akmens cietās muguras pret dārzu pagriezuši akmens strēlnieki, kuri modri raugās Daugavas virzienā. Vai briesmas netuvojas no ūdens puses?

No vēl ceļamā Lielā kalna dārzs atklāsies kā uz delnas

Tūri beidzam vietā, kur vēl jāceļ daudz! Tas ir saieta nams un Lielais kalns, no kura viss dārzs būs redzams kā uz delnas.

“Abus ir doma turpināt šovasar un pabeigt līdz 2018. gada pavasarim. Darba ir daudz!” saka Valda.

Vilis Vītols turpina: “Jebkurai ģimenei ir cietušie pagājušajā gadsimtā. Vienalga kam...Valdai..arī man. Un skaidrs, ka Likteņdārzs ir vieta, kur viņus pieminēt."

“Nākotnes ziņa ir tā, ka ir cilvēki, kas to dara. Atceras pagātni, piemin, bet arī virza dzīvi uz priekšu. Jo Likteņdārzs ir dāvana nākamajām paaudzēm. Mēs būsim uzbūvējuši, mēs būsim ieguldījuši, bet dārzs jau ir mūžīgi kopjams," noslēdz Valda.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti