Latviski klajā nāk Gunta Šmidchena pētījums «Dziesmu vara»

Sestdien, 17.jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā atvēršanas svētkus piedzīvos amerikāņu - latviešu folklorista Gunta Šmidchena pētījums „Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā”.

2014.gadā tas nāca klajā Vašingtonas Universitātes izdevniecībā ASV, tagad iztulkots latviski, un tas ir līdz šim plašākais pētījums par Baltijas valstu „dziesmoto revolūciju” un tieši dziesmas un dziedāšanas nozīmi gan Atmodas laikā, gan arī senākā pagātnē.

Guntis Šmidchens ir Vašingtonas Universitātes profesors, pēc kura iniciatīvas augstskolā izveidota Baltijas studiju programma, ko viņš pats arī vada.

Vašingtonas Universitātes profesors ar latviskām saknēm Guntis Šmidchens pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viesojās Baltijas valstīs, kļuva par “dziesmotās revolūcijas” aculiecinieku, kas viņu arī pamudināja padziļināti pētīt dziesmas un dziedāšanas fenomenu kā īpašu Baltijas tautu identitātes daļu.

Aizvadītā gada nogalē, viesojoties Latvijā, viņš Latvijas Radio atzina – Amerikā viņš bija audzis ar stāstiem par Mahatmu Gandiju, Martinu Luteru Kingu un citiem neatkarības cīnītājiem, kas bija pret vardarbību, un Baltijas valstu dziesmotajā revolūcijā viņš ieraudzīja ne mazāk jaudīgu stāstu.

„Un tad pēkšņi tu saproti, ka ir vēl viens tāds stāsts, kas ir jāstāsta, kas ir pasaulei jāuzzina. Par cilvēkiem, kas dara ko tādu, kas visai cilvēcei ir vērtīgs, un tas šajā stāstā ir. Un tad bija jāraksta par to,” sacīja Guntis Šmidchens.

Lai arī pētījuma centrā ir Baltijas atmoda, tas aizsākas ar daudz senāku pagātni – 18. un 19.gadsimta miju, skaidrojot kādas idejas ir veidojušas Baltijas tautu pasaules uzskatu un kā tas izpaužas dziesmās.

Apjomīgais pētījums veidots tā, ka būs interesants gan mums pašiem, gan arī citu valstu cilvēkiem, kurus saista Baltijas vēsture, ir pārliecināts pētījuma zinātniskais redaktors, Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels.

„Tas, ko Guntis Šmidchens ļoti labi izdara – viņš analizē dažādu laiku dziesmas, kāds ir to saturs, kā tas uzrunā cilvēkus, par ko tas liecina. Līdz šim šāda veida aptveroša pētījuma par to nav bijis, bet mums tas ir ļoti svarīgi,” atzina Muktupāvels.

“Savukārt ārpusnieki, iepazīstoties ar šo grāmatu, sapratīs, kāpēc Baltijas tautas ir tādas, kādas tās ir, un kā tām izdevās realizēt Eiropas kultūrā vēl nepārspētu fenomenu – dziesmoto revolūciju,” norādīja Muktupāvels.

Savā pētījumā Guntis Šmidchens pamatā aplūkojis trīs dziesmu veidus – kora dziesmu, kas nedalāmi saistīta ar Dziesmu svētkiem, veidojot nacionālās kopības apziņu, tautasdziesmu vai tradicionālo dziesmu, kam ir citāds spēks, jo caur to jūtama seno sakņu klātbūtne, un roka dziesmu, kas ar savu nepieradināmo garu spēj iet laikam pa priekšu.

Kopumā pētījumā aplūkotas vairāk nekā 110 pavisam konkrētas dziesmas, tostarp, visu Baltijas valstu himnas.

Ja revolūcijas dziesmas parasti saistās ar kareivīgumu, cīņas sparu un izlietām asinīm, tad dziesmotajā revolūcijā nekas tāds neskanēja, tautas dziedāja pavisam par ko citu – Valdis Muktupāvels kā interesantu izceļ arī šo pētījumā aplūkoto aspektu.

„Baltijas tautas dziedāja par mīļoto, par tēvzemes jaukumu, par vainadziņu, liepām, ozoliem, kumeliņu, un tieši šīs personiski izjustās dziesmas, to teksti uzrunāja personiski katru cilvēku, līdz ar to katrs cilvēks bija iesaistīts emocionāli. Jā, un Guntis Šmidchens caur analīzi to ļoti smuki parāda – ka ir karojošās tautas un kādas tām ir dziesmas, un ir garīgi spēcīgās tautas,” pauda Muktupāvels.

Lai saprastu, kā tautas nonāk līdz nevardarbīgas pretošanās idejai, Guntis Šmidchens pētījumā analizējis dažādus notikumus, arī Baltijas tautu nacionālos varoņus, piemēram, Lāčplēsi, un secinājis, ka caur to paustā ideja laika gaitā ir transformējusies.  

„Lāčplēsis nav tikai Pumpura sarakstītais „Lāčplēsis”. Tas ir Pumpura sarakstītais, Raiņa pārveidotais, viņš ir pieaudzis no kareivja, kurš plēš lāci, līdz tādam, kurš saprot, ka, ja ienaidniekam cērt galvas, tās augs arvien no jauna, un tas ceļš nav ejams. Līdzīgs stāsts ir par Igaunijas nacionālo varoni Kalevipoegu. Tas, kā šie varoņi mainījušies pa 100 - 150 gadiem, tajās tradīcijās es atradu ko līdzīgu, proti, ka nevardarbība ir pavisam dziļi iesakņojusies. Un dziesmotajā revolūcijā visi šie simboli noteikti bija pašā virsplānā. Kā cilvēku identitātes kodols,” iepriekš Latvijas Radio klāstīja Guntis Šmidchens.

Šmidchens nedēļas nogalē arī pats ieradīsies uz pētījuma latviskā tulkojuma atvēršanas svētkiem, kas notiks sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie

Populārākie
Interesanti