Drīzumā grāmata ieraudzīs dienas gaismu latviešu valodā, jo tās vēstījums ir gana aktuāls arī mums. Tā palīdzēs arī labāk iepazīt pāvestu Francisku, kura vizīti, iespējams, šoruden sagaidīsim Latvijā.
Ideja tulkot grāmatu latviski pieder publicistam Arnim Šablovskim. Viņš tai pievērsa uzmanību pēc tam, kad pāvests Francisks neilgi pēc savas ievēlēšanas šo grāmatu par korupciju uzdāvināja visiem Itālijas parlamenta locekļiem.
Arnis Šablovskis: „Man tas likās fascinējoši. Tad jau bija zināms par viņa pozitīvā nozīmē provokatīvo dabu, kas izpaudās arī šajā dāvinājumā, sevišķi Itālijas apstākļos. Ka tik tas nebija pat vēl Berluskoni laiks… Nevar teikt, ka šis temats nav aktuāls Latvijā, un tad man radās tāda makšķernieka sajūta – man to tekstu vajag redzēt."
Grāmata izaugusi no kāda korupcijai veltīta raksta, ko toreiz, vēl Buenosairesas arhibīskaps būdams, Horhe Mario Bergoljo sarakstīja 1991.gadā. Raksts bija veltīts tā sauktajai Katamarkas afērai, proti, šajā provincē notika izvarošana un slepkavība, kuras izmeklēšanu kavēja politiķi, kuru ģimenes locekļi bija iesaistīti šajā noziegumā.
Bergoljo raksts izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā, un vēlāk jau tapa arī grāmata, kas sastāv no divām daļām „Korupcija un grēks” un „Pašapsūdzība”, kas korupcijai pievēršas jau daudz plašākā un dziļākā izklāstā:
Arnis Šablovskis: „Viņš mēģina meklēt jaunus risinājumus tai problemātikai, ar ko saskaras pasaule vai konkrētā vide. Un arī tā atklājas viņa pozitīvā paradoksalitāte, ka domājoši cilvēki redz, ka viņš arī domā, ka viņš meklē un pat zināmā mērā aicina – meklēsim kopā tās izejas. Es domāju, ka tā ir pāvesta Franciska īpašā, paradoksālā harisma, viņam ir dāvana uzrunāt auditorijas, kas nav, teiksim, tikai reliģiozas, viņš uzrunā jebkuru meklējošo cilvēku daļu. Par to es jau esmu pārliecinājies, kaut gan šī grāmata nav pat vēl publicēta."
Pāvests grāmatā akcentē, ka korupcija nav darbība, bet stāvoklis, kurā cilvēks pierod dzīvot. Pāvests iedziļinās šī stāvokļa struktūrā, atklājot arī pašu riebīgāko un nekrietnāko, ko šī struktūra satur, viņš apraksta korumpēta cilvēka rīcības veidu, dažādas korupcijas formas un raksturīgākās iezīmes.
Spāņu valodā korupcijas jēdzienam ir plašāka nozīme nekā latviešu valodā, kas arī mums ļaus ieraudzīt, ka korupcija ir kas daudz vairāk nekā tikai amatpersonu pērkamība un dienesta stāvokļa izmantošana savā labā.
Bieži vien tā izskatās pēc pilnīgi normālas parādības, kuras līdzdalībnieks var būt jebkurš no mums, pārdomās dalās grāmatas tulkotājs Ēvalds Ikaunieks:
„Šajā grāmatiņā pamatīgi skaidrots, kā korupcija pamazām cilvēkā veidojas, kā no sīkiem grēkiem pamazām tu nobrauc lejā, un tad, kad tu esi tā samaitāts, ka tu nejūti vairs, ka tu grēko, ka tu uzskati, ka tu esi ļoti labs cilvēks un visu dari pareizi, tad, man to lasot, bija jādomā arī par sevi. Kā tad ar mani ir? Nu, protams, man ļoti tālu līdz tiem lielajiem mūsu plaši pazīstamajiem korumpantiem, bet varbūt, ka tas tāpēc, ka man nav iespējas dotas?”
Skaidrojot mūsu korumpēto attieksmi pret dažādām parādībām, pāvests izmanto brīžiem ļoti spilgtus un negaidītus salīdzinājumus.
Ēvalds Ikaunieks: „Piemēram, mēs nosodām prostitūtas, kādas viņas sliktas un pērkamas, bet tai pašā laikā ķeram un pērkam dzelteno presi un ar sajūsmu lasām, ka, lūk, tur tāda un tāda aktrise vai modele – cik viņa jauki tur maina tos savus partnerus. Ja tikai to dara eleganti un skaisti, tad tas mūs pilnīgi sajūsmina, bet Francisks aicina padomāt, ka tās, ko mēs te tā apjūsmojam, kaut kādā ziņā ir sliktākas par tām, ko mēs nosodām, ka te mūsu dubultmorāle arī izpaužas pietiekami spilgti."
Korumpētu cilvēku sejas var būt nevainīgas kā svētbilde, un daudzi no viņiem būtu pelnījuši goda doktora nosaukumus sociālajā kosmētikā – arī tā savā grāmatā raksta pāvests Francisks.
Plānots, ka Ēvalda Ikaunieka tulkotās grāmatas „Pazemības ceļš” atvēršanas svētki notiks februāra vidū.
