- Pēdējais brīdis remontam
- Stingrāki kritēriji līdzfinansējumam iekavē ieceri
- Atjaunošanu sadala trijās daļās
- Gaida starta šāvienu no EK
Pagājušā gada janvārī Rīgas domes Īpašuma departaments paziņoja, ka VEF Kultūras pils atjaunošanai piesaistīs Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Bija aprēķināts, ka šim nolūkam nepieciešami 13 miljoni eiro, un pusi no tiem plānoja segt no Eiropas naudas. Kaut gan tobrīd Īpašuma departaments tikai sāka gatavot nepieciešamo stratēģiju, ar šo brīdi sākās nemitīgi brīdinājumi VEF Kultūras pilī mītošajiem kolektīviem īsā laikā atbrīvot telpas, taču jau drīz tie tika atcelti un vietā noteikti citi izvākšanās termiņi.
Pēdējais brīdis remontam
“Jā, tepat vien esam. Tā visa gada laikā – divas nedēļas, vēl pusmēnesis. Viss darbs ir izjaukts, un nekādas skaidrības nav,” saka VEF Kultūras pils vadītāja Ženija Katkovska.
“Tā dzīvojam jau kādu laiku uz kastēm un tērpu maisiem. Mēs par mēnesi, par mēnesi pārliekamies. Ir neziņa, un tas nav nekas patīkams, jo ir sajūta, ka īsti ar mums nerēķinās. Pēdējā zināmā informācija, ka martā jau esam prom, bet, kā redzat, mēs vēl aizvien esam šeit,” stāsta TDA „Rotaļa” dalībniece Dārta Čikste.
“Šajā telpā kori mēģināja, bet te ir tas briesmīgais stūris, kur brāķa jumtam dēļ stūris notecināts. Tur neļaujam nevienam ne sēdēt, ne atrasties. Un, kad nāk lietus, tad jau spaiņi stāv. Protams, pēdējais brīdis, ko tur runāt, pēdējais brīdis, kad remontam jābūt,” saka Katkovska.
Stingrāki kritēriji līdzfinansējumam iekavē ieceri
Pērn vasarā izsludināja konkursu par ēkas renovāciju un rekonstrukciju, kuram pieteicās četras Latvijas un viena Lietuvas būvfirma. Tās visas piedāvāja veikt darbus par mazāku summu, nekā bija aprēķinājusi Rīgas dome. Rudenī tika paziņots uzvarētājs – SIA “Velve” –, kas solīja darbus veikt par nepilniem deviņiem miljoniem eiro. Kopā ar pievienotās vērtības nodokli summa sasniedza 11 miljonus eiro. Līgumu ar SIA “Velve” noslēdza šonedēļ.
Visticamāk, kavēšanās iemesls ir tas, ka pie viegli iegūstamas Eiropas naudas pieradušās institūcijas sadūrās ar faktu, ka jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Eiropas Komisija kultūras infrastruktūras projektiem noteikusi daudz stingrākus līdzekļu piešķiršanas kritērijus. “Viens no galvenajiem nosacījumiem, ko izvirzījusi Eiropas Komisija, ka runājam tikai par maza mēroga infrastruktūru, t.i., pieci miljoni projekta kopējās izmaksas, ietverot gan ES fondu, gan nacionālo līdzfinansējumu. Ir arī ļoti konkrēti pateikts, ka nedrīkst lielākus investīciju projektus sadalīt mazākās vienībās ar mērķi apiet šo te nosacījumu,” norāda Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Taču Rīgas dome izdomāja, kā 11 miljonu eiro projektu sadalīt. VEF Kultūras pils rekonstrukciju iekļāva Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas projektā.
Atjaunošanu sadala trijās daļās
Komisija ir paredzējusi papildu iespēju vai zināmu elastību, ka, īstenojot integrētu pieeju, respektīvi, attīstot plašāku teritoriju, iespējams viena projekta ietvaros attīstīt vairākas komponentes. Bet tas nosacījums paliek, ka viena komponente nedrīkst pārsniegt piecus miljonus,” stāsta Kultūras ministrijas ES fondu departamenta nodaļas vadītāja Zanda Saulīte.
Rīgas domes Īpašuma departamenta stratēģijā VEF Kultūras pils renovācija sadalīta šķietami neatkarīgos pārbūves darbu kopumos, kur katrs nodrošinās atšķirīgu pils funkciju īstenošanu:
- Pirmais – VEF Kultūras pils pieejamības palielināšana un apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Tajā paredzēts sakārtot apkārtni un inženierkomunikācijas, kā arī atjaunot ēkas fasādi.
- Otrais – VEF Kultūras pils pakalpojumu piedāvājuma uzlabošana. Tajā plāno ēkas interjera, sienu un griestu restaurāciju, skatuves un skaņu ierakstu studijas uzlabošanu, kā arī sakārtot ēkas iekšējās inženierkomunikācijas.
- Trešais – Radošo amatieru kolektīvu darba apstākļu uzlabošana, kas sevī ietver plānus uzlabot darbnīcu aprīkojumu, telpu apkures un ventilācijas sistēmas.
“Komisijas nosacījumi pieļauj – ja ir funkcionāli nodalāmi darbības risinājumi, tie spēj patstāvīgi radīt kaut kādus rezultātus vai ietekmi, tad tas kvalificējas. Tas ir tas, ko vēlamies pārbaudīt, vai mūsu interpretācija ir saskanīga ar Eiropas Komisijas redzējumu,” stāsta Saulīte.
Gaida starta šāvienu no EK
No Eiropas fondiem lūdz 4,2 miljonus, paši apņemas finansēt 750 tūkstošus, bet pārējos 6 miljonus cer iegūt no citiem finansējuma avotiem, kas būtu citu Eiropas Savienības fondu vai pašu līdzekļi. “Tieši tāpēc mēs sadalām VEF Kultūras pils remontu vairākos posmos. Tas ir Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas puses akceptēts. Mums ir nepieciešama arī Eiropas Komisijas piekrišana,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Taču Finanšu ministrijā par Rīgas domes sagatavoto stratēģiju ir skeptiski. “Visa informācija, kas mums šobrīd ir pieejama, aprobežojas ar šajā konceptuālajā ziņojumā minēto. Un tur nav detalizēta informācija, tur ir tiešām tikai divas rindkopas par katru no tām sastāvdaļām. Es baidos, ka komisijai nebūs ar to pietiekami,” norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Edgars Šadris.
Eiropas Komisijas pārstāvjiem Rīgas dome piedāvāja nedaudz izvērstāku projekta izklāstu, taču EK pauduši bažas. Tāpēc pastāv risks, ka EK varētu projektu atzīt par prasībām neatbilstošu un finansējumu nepiešķirt. Eiropas Komisija lūdza papildus iesniegt ļoti pārliecinošus argumentus, ko Rīgas domes un Kultūras ministrijas speciālisti apņēmušies izdarīt līdz šīs nedēļas beigām.
“Saņemot EK viedokli, kas droši vien būs aprīļa sākums, pēc tam projekta iesniedzējs sāk strādāt pie projekta pieteikuma. Tas nozīmē vēl projekta atlases procedūru,” stāsta Rīgas domes pārstāve Saulīte.
“Ja tas atbilst nosacījumiem, tad var slēgt līgumu un sākt ieviest projektu. Caurmērā tas ir pusgads līdz brīdim, kad nonākam līdz līgumam. Aptuveni trīs mēneši sagatavošanai un trīs mēneši projekta vērtēšanai un līguma detaļu saskaņošanai. Aptuveni pusgads līdz gala līgumam,” procesu apraksta Finanšu ministrijā.
Rīgas domē lēš, ka līguma slēgšana droši vien varētu notikt gada otrajā pusē.
Arī Andris Ameriks norāda, ka nevar sākt projektu, līdz nav saņemts apstiprinājums par ES fondu finansējumu. Viņš cer, ka apstiprinājums varētu būt divu nedēļu laikā. Tikmēr Finanšu ministrijā pauž, ka nav liegts projektu sākt arī ātrāk, ja vien ir pārliecība, ka finansējums būs pieejams.
Rīgas vicemērs arī nešķiet norūpējies, ja gadījumā Eiropas Komisijas atbilde būs negatīva. “Es varu apstiprināt tikai to, ka VEF Kultūras pils tiks remontēta. Jautājums, cik lielu Eiropas fondu līdzfinansējumu mēs spēsim piesaistīt šim projektam: vai tas būs tikai klimata instruments, vai degradēto teritoriju līdzekļi, bet mēs strādājam un gaidām starta šāvienu,” saka Ameriks. Tiesa, jaunu finanšu avotu meklējumi prasītu daudz laika.
