Kultūras vērtības «Rail Baltica» trasē pētīs LU un «Arhitektoniskās izpētes grupa»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kultūrvēsturisko mantojumu jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trasē Latvijā apzinās un pētīs Latvijas Universitāte (LU) un SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa". Šādu lēmumu pēc konkursā saņemto abu piedāvājumu izvērtēšanas pieņēmis "Rail Baltica" īstenotājs Latvijā – "Eiropas Dzelzceļa līnijas", informē uzņēmumā.

Abiem pretendentiem piešķirtas tiesības apzināt un pētīt kultūrvēsturiskās vērtības, un par darbiem konkrētos trases posmos pretendenti konkurēs, piedāvājot zemāko cenu.

"Jau saņemot konkursa piedāvājumus, bija redzams, ka abas pretendentu komandas apvieno lielu daļu nozares speciālistu. Komandu izveidei piesaistīti gan arheoloģijas nozares speciālisti, gan arhitektūras jomā strādājošie, līdz ar to abas speciālistu komandas ir apliecinājušas spēju veikt visus paredzamos darbus.

Šī kultūras vērtību izpēte būs viena no apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmā izpētes kārta jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim.

Rēķināmies, ka pretendenti ir gatavi nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti, jo konkursa laikā bija vērojama ļoti ieinteresēta un konstruktīva nozares attieksme," norāda Eiropas Dzelzceļa līniju Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris.

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī "Rail Baltica" līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām.

Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

Kopumā darbiem paredzēti 295 000 eiro (bez PVN). Iepirkumu finansēs no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" finanšu līdzekļiem.

Kā zināms, "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Jau ziņots, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pērn beigās uzdeva apzināt kultūrvēsturiskās vērtības visas plānotās "Rail Baltica" trases garumā. Iepriekš arheologi pauda satraukumu, ka, būvējot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, kultūrvēsturiskie pieminekļi var iet bojā neizpētīti, jo arheoloģiskie darbi nav laikus ieplānoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti