Kultūras prieciņi jaunajai nedēļai. Izvēlas Toms Treibergs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms žūrija" sveicina jūs ar oktobra atnākšanu un turpina lutināt ar siltiem ieteikumiem nedēļas kultūras ēdienkartei! Šonedēļ Toms Treibergs aicina pievērst uzmanību diviem interesantiem neakadēmiskās mūzikas koncertiem, aiziet uz Rīgas Mākslas telpu un "Rīgas biržu", kā arī sekot līdzi "Patriarha rudenim". Izbaudiet!

1. Māra Subača personālizstāde “Laime pazīst pasauli” un Klāva Upaciera izstāde “Privātais abecedārijs” Rīgas Mākslas telpā

Domas par Dievu un ticību ir vienas no nozīmīgākajām, ar kurām mums lemts saskarties. Ne vienmēr tās noslēdzas ar konkrētu atziņu, taču reizēm ceļš ir svarīgāks par galamērķi. Mākslinieka Māra Subača darbi savulaik ir papildinājuši mācītāja Jura Rubeņa teoloģiskos tekstus, taču

šoreiz tie ilustrē laimes kā cilvēka esamības augstākās formas jēdzienu.

Blakus līdz šim pierastajām Subača grafikām skatāmi koši lielformāta plakāti, dodot iespēju skatītājam novērtēt autora jauno izteiksmes veidu.

Savukārt Intro zālē Klāva Upaciera izstāde “Privātais abecedārijs”. Izstādi veido 33 lielformāta darbi, kur katra radīšanai mākslinieks izmanto vienu latviešu valodas alfabēta burtu. Mākslinieks tiklab dalās ar saviem personīgajiem novērojumiem, kā arī aicina uz sarunu izstādes apmeklētājus, lai salīdzinātu teksta un vizualitātes uztveramību gan abu saplūsmē, gan arī atsevišķā realizācijā.

2. Grupas “100 baltas dvēseles” koncerts Kaņepes Kultūras centrā

Svētdienas vakarā labākie kompanjoni liekas iemīļotais seriāls, vilnas sega un vasarā salasītā tēja. Tomēr trio “100 baltas dvēseles” ir labs iemesls, lai dotos uz Kaņepes Kultūras centru pa nu jau satumsušajām pilsētas ielām.

Grupas skanējumu raksturo niansēta elektroniskās un ar instrumentiem atskaņotas mūzikas saskaņa. Dziesmu teksti galvenokārt ir latviski, un

tajos iekļautie stāsti varētu kalpot par iedvesmu tiem jaunajiem mūziķiem, kuri vēl neuzticas latviešu valodas iederīgumam mūsdienu mūzikas tirgū.

Pērn novembrī iznāca apvienības jaunākais albums “Vienaldzība/Indifference”. Pie tam - Jaunā Rīgas teātra cienītājiem būs iespēja novērtēt aktieri Ivaru Krastu mūziķa ampluā.

3. Laikmetīgās dejas izrāde “KASTE notiek?”

Latvijas Kultūras akadēmijas teātra festivāla "Patriarha rudens" ietvaros piektdien Teātra mājā “Zirgu pasts” divos piegājienos – pulksten 10 un 12 skatītājiem tiek piedāvāta laikmetīgās dejas izrāde bērniem un, kā saka ogranizatori, “visiem, kas tādi reiz bijuši”.

Fabula sekojoša: septiņas princeses sargā koka lapotni un rūpējas par tā ziediem. Savukārt princis sargā koka stumbru un rūpējas par zemi ap to. Gadsimtiem ilgi bez ierunām un niķošanās viņi seko līdzi, lai viss notiktu tā, kā tam jānotiek. Tad kādā dienā viena princese netīšām pazaudē kroni un nolemj doties to meklēt.

Izrādes scenogrāfiju kopā ar kolēģi Mildu Muktupāvelu veidojusi jaunā māksliniece Estere Betija Grāvere, kuras darbībai ar interesi sekoju līdzi jau kādu laiku.

4. Jarboe un “Father Murphy” koncerts Ģertrūdes ielas teātrī

Trešdienas vakarā Ģertrūdes ielas teātrī gaidāms saistošs mūzikas vakars – gaidot nu jau gadskārtējo jaunās kultūras festivālu “Zemlika”, tā organizatori piedāvā amerikāņu dziedātājas Jarboe un itāļu dueta “Father Murphy” koncertu.

Jarboe ilgu laiku saistījusi sadarbība ar vienu no īpatnējākajām un slavenākajām eksperimentālā roka grupām “Swans" sadarbojusies ar tādiem nefromālās populārās mūzikas skaņražiem kā Filu Anselmo, Bliksu Bārgeldu, “Merzbow”, “Neurosis” un daudziem citiem. Savukārt “Father Murphy” mūzika, kā stāsta grupas ģitārists Federiko, ir kā katoļu vainas apziņas skaņa.

Gadu gaitā duets ir kļuvuši par vienu no interesantākajiem un īpatnējākajiem mūziķiem itāļu (tā dēvētajā) nepopulārajā mūzikā.

Ceļošana pa pasauli, emocijām un skaņām pārblīvētās koncertuzstāšanās bieži kļūst par kaut ko starp rituālu un māksliniecisku performanci.

5. Izstāde “Krievu mākslas zelta klasika. 19. gadsimts” Rīgas Biržā

Man slēgtās telpās reti reibst galva, bet viena no retajām reizēm, kad tā notika, bija Tretjakova “vecajā” mākslas muzejā Maskavā. Ja, pētot abstraktus darbus, uzmanība ātri vien var aizklīst, meklējot ko konkrētāku, tad krievu 19. gadsimta tēlotājas mākslas viena no saistošākajām iezīmēm ir stāsta stāstīšana.

Patiešām, cik daudz nianšu var ietilpināt viena audekla ietvaros – pat tādā apjomā, ka to pētīšanai un pārcilāšanai jāveltī ne vairs minūtes, bet pat, teiksim, pusstunda.

Tāpēc mudinu vispirms pats sevi, kā arī jūs, cienītie mākslas draugi, aplūkot izstādi “Krievu mākslas zelta klasika. 19. gadsimts” Rīgas Biržā. Ekspozīcija turpina 2012. gadā iesākto krievu mākslas izstāžu ciklu. Katra izstāde ir veltīta noteiktam periodam ar mērķi vispusīgi parādīt apjomīgo krievu mākslas kolekciju, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

Kopumā izstādei atlasīti 150 eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, ko papildina dekoratīvā māksla – porcelāna, stikla, lakas un sudraba izstrādājumi.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti