Konference Rīgā veicina mūzikas daudzšķautnainās bagātības apziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kas bija prāģeru mūziķi, kādas ir gregoriskā korāļa un latviešu valodas attiecības, kāpēc Dziesmu svētku tradīcija Igaunijā un Latvijā attīstās atšķirīgi – uz ļoti dažādiem jautājumiem atbildes šonedēļ meklēja zinātniskajā konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā”. Konferences rīkošanas iniciators, Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors Jānis Kudiņš Latvijas Radio pastāstīja, ka galvenais mērķis bija pulcēt dažādu jomu speciālistus, lai dažādos jautājumos atklātu jaunas skatījuma šķautnes.

Šāda konference Mūzikas akadēmijā notiek jau trešo gadu, un uz to pulcējas gan mūzikas, gan citu jomu eksperti, lai runātu un diskutētu par mūziku no visdažādākajiem skatu punktiem. Konferences iniciatoti vēlējās iepazīstināt ar mūzikas nozari plašāku sabiedrību un veicināt ideju dažādību, uzrunājot sabiedrību un stāstot katram par savu darbu.

Būtiski, ka mūzikai pievērš uzmanību ne tikai muzikologi, bet arī daudz citu pētnieku humanitārajā jomā. Tādēļ viņus aicina stāstīt par saviem pētījumiem mūzikā, saskari ar citām jomām, un Kudiņš ir gandarīts, ka ideja izrādījusies auglīga. Konferencē ļoti aktīvi iesaistījās pētnieki no citām augstskolām un muzejiem.

Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Jānis Kudiņš par zinātniskās konferences aktualitātēm
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Kā vienu no šogad pieredzētajām interesantākajām atklāsmēm Kudiņš nosauca jaunās mākslas zinātņu doktores Zanes Prēdeles pētījumu par Mūzikas akadēmijas dibinātāja klasiķa Jāzepa Vītola dzīvesbiedri, mūziķi Anniju Vītolu un viņas devumu. Vītola bija nozīmīga persona mūzikā, taču par viņas devumu pagaidām zināms ļoti maz.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe, analizēja kā 20 līdz 25 gadu laikā turpina attīstīties dziesmu svētku tradīcija Latvijā un Igaunijā. Ja Latvijā dominē svētku valstiskošanas ideja, tad Igaunijā tos vairāk apzinās kā pašu gara svētkus, kam atvēlēt arī personiskās finanses. Atšķirību cēloņu meklējumi ir ļoti intriģējoši un provocējoši, atzina Kudiņš.

Būtiska vieta konferencē bija gan senāku laiku, gan mūsdienu populārās mūzikas lomas izpētei. Valdis Muktupāvels iepazīstināja ar mūsdienās romantizēto, bet senāk nopietniem mūziķiem nemaz nepieskaitīto seno izklaides muzikantu - prāģeru - muzicēšanu. Interesi raisīja arī tēmas par šlāgeri kā pagājušā gadsimta Rīgas kultūras neatņemamu vaibstu, kā arī rokmūzikas vietu padomju okupācijas laikā.

Svarīgi ir mūzikas vidē stimulēt apziņu, ka nepieciešams runāt ar sabiedrību, nevis vientulībā nodoties pētījumiem, uzsvēra Kudiņš. Savukārt plaša speciālistu loka iesaistīšana ļaus izgaismot šķautnes, kas mūzikā pastāvīgi iesaistītajiem nereti paliek neievērotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti