Vizuālās mākslas projektiem Igaunijas simtgades programmā atvēlēti 200 000 eiro, programmā ir dažāda mēroga izstādes visā Igaunijā un projekti ārvalstīs.
“Kopumā mums ir aptuveni 100 izstādes. Tostarp ne tikai laikmetīgās mākslas, bet arī senāk radītu darbu ekspozīcijas. Pērn arī rīkojām mākslas skolu triennāli, pēc tam “Tallinas mākslas telpā” bija apskatāmi dažādu valstu mākslas skolu skolēnu darbi,” stāstīja Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra projektu vadītāja Kārina Kivirehka.
Igaunijas skolēnu darbu izstādes šobrīd apskatāmas daudzās Igaunijas pilsētu bibliotēkās.
Par to, ka Igaunija svinot savu simtgadi īpaši izceļ savu nākotni, proti, bērnus, padomāts arī Izstādē “Manā brīvā valsts” Igaunijas vēstures muzejā. Kamēr jaunākā paaudze rotaļu istabā darbina prātus, spēlējoties ar parlamentāriešu figūriņām, ievēl un atlaiž prezidentus, tikmēr vecāki atskatās valsts vēsturē.
“Izstādes sākas ar Igauņu māju interjera modeļiem gadsimta garumā. Pirmā ir šīs pašas Marjamā pils lielā zāle. Turpinām ar 20. gadsimta sākumu, kad Igauņi pārcēlās no dzīves laukos uz pilsētām, lai strādātu rūpnīcās vieglākas dzīves meklējumos, kas vieglāka neizrādījās,” stāstīja Igaunijas vēstures muzeja pārstāve Helena Tedre.
Jo tālāk, jo līdzīgāk Latvijas iedzīvotāju mitekļiem. Identiskās padomju laika mēbeles nomaina atturīgais skandināvu dizains. Vēstures izklāsts sākas ar 1905.gadu, revolūcijas laiku, kad Igauņi uzdrošinās sākt lolot sapni par brīvu valsti.
Īsi pēc valsts dibināšanas apgriezienus uzņem Igaunijas tautsaimniecība. Sākas tā saucamais zelta laiks bet ne uz ilgu. Caur deju placi nonākam sarkanā miglā, kas simbolizē valsts vēsturi no 1945. līdz 1987.gadam, kas aizved līdz mūsdienām, kur aktuāli ir videi draudzīgs dzīves veids un tiekšanās pēc aizvien jauniem sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Kopējais secinājums, zinot Latvijas vēsturi, Igaunijas nebūs grūti aptvert.
“Tieši tā, tāpēc viens otru tik labi saprotam. Jo izprotam mūsu vēstures,” saka Tedre.
Pirms dažām nedēļām atklātā izstāde “Mana brīvā valsts” kļūs par pastāvīgo muzeja ekspozīciju, bet tās pēdējā telpā apmeklētājiem katru gadu piedāvās cita mākslinieka redzējumu par Igaunijā pēc 1000 gadiem.
