Esplanāde Latvijas simtgadi gaida ar izdrupušiem celiņiem, bez attīstības vīzijas

Pēdējos pāris gados Rīgas pilsēta ar dāsnu Eiropas naudas palīdzību savedusi kārtībā vairākus vēsturiskos parkus – Ziedoņdārzu, Grīziņkalnu un Miera dārzu. Taču novārtā palicis pats centrālais Rīgas parks – Esplanāde. Kādreizējā armijas parāžu un daudzu dziesmu svētku norises vieta, Dzejas dienu šūpulis Raiņa pieminekļa pakājē Latvijas simtgadi sagaida ar apdrupušiem celiņiem un bez attīstības vīzijas. 

Pa kreisi Mākslas akadēmija un nupat atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pa labi – Kristus piedzimšanas katedrāle, rokas stiepiena attālumā – Raiņa piemineklis. Tāds skats paveras, stāvot Esplanādes vidū. Teju deviņus hektārus plašais parks atrodas pašā Rīgas sirdī, ar daudzveidīgu un sarežģītu kultūras mantojumu. Tomēr jau sen tas nav redzējis atjaunošanu, un pār daudzviet gandrīz pilnībā sadrupušajām parka celiņu flīzēm klūp tūristi, līkumo riteņbraucēji un vecāki ar bērnu ratiņiem.

Esplanādes sakārtošanai trūkst naudas un izpratnesMāra Rozenberga

    Esplanādes atjaunošana bija viens no projektiem, uz ko Rīgas pašvaldība lika cerības un pat jau bija atradusi līdzfinansējumu pirms četriem gadiem, kad notika jaunās Eiropas fondu naudas apguve. Tomēr izrādījās, ka šajā periodā parku atjaunošanu tajā nevarēs iekļaut, jo tā nerada jaunas darba vietas. Tā Esplanāde ar izdrupušiem celiņiem greznoja gan Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, gan pārlaida Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un acīmredzot sagaidīs arī Latvijas simtgadi.

    Parks ir nodots Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta valdījumā, taču

    Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe norāda, ka lieliem uzlabojumiem naudas nav.

     

    Piņķe pieļauj iespēju, ka šogad arī Esplanādē vienā stūrītī Valdemāra un Kalpaka ielas rajonā kādam celiņam segums tiks nomainīts, bet skaidrības par to vēl nav. "Esplanādē, līdzīgi kā bijis citos lielajos parkos – Grīziņkalnā, Miera dārzā, Ziedoņdārzā, būtu vajadzīgs projekts, kas paredz visu celiņu seguma nomaiņu. Bet šogad un tuvākajos gados ir plānota tikai bedrīšu lāpīšana, nelieli darbi,” viņa atzīst.

    Arī Pilsētas attīstības departamentā norāda – tā kā pie Eiropas naudas neizdevās tikt, neviens projekts Esplanādē pašlaik nav pat ieplānots.

    Sociālais plānotājs un biedrības “Urbānais institūts” līdzdibinātājs Jonass Bīhels, kurš jau 15 gadu dzīvo Latvijā un savulaik vadījis plašu diskusiju par Esplanādi kā “Rīga 2014” centrālā paviljona mājvietu, Esplanādi uzskata par vēsturiski vienu no nozīmīgākajām Rīgas ārtelpām, kur ļaudīm satikties.

    “Esplanādes nākotnei, manuprāt, lielā mērā jābalstās uz to, kas tā ir šodien,” saka Bīhels. “Otrkārt, Esplanādes malās ir vairākas ļoti nozīmīgas institūcijas – pareizticīgo baznīca vienā pusē, Mākslas akadēmija un mākslas muzejs otrā, pašā parkā ir Raiņa piemineklis, kas man ir ļoti svarīgs. Ap atjaunoto mākslas muzeju pašlaik ir izveidota ļoti veiksmīga ārtelpa ar mūsdienīgu dizainu. Taču tālāk Esplanādē tas neturpinās. Parku veido ļoti dažādi dizaina slāņi, un tam nav vienotas sejas."

    Bīhels saka, ka trūkst skaidras idejas par to, kā uzrunāt cilvēkus izmantot šo parku dažādām aktivitātēm. "Kad vien esmu Rīgā, es vienmēr eju cauri Esplanādei. Un ja tā spētu man kā cauri gājējam piedāvāt arī ko interesantu, kur apstāties, satikt citus, domāju, ka tas dotu Esplanādei lielu pievienoto vērtību. Gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem," savu skatījumu atklāj sociālais plānotājs.

    2014.gadā par šādu pieturvietu kalpoja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas paviljons Esplanādes centrā, tomēr tālāka parka attīstības vīzija no pilsētas puses nesekoja.

    Bīhels teic, ka atbildīgās institūcijas bieži vairās izdot naudu šādiem projektiem, ja neredz skaidru ekonomisko atdevi.

    “Tas ir jautājums, kas Latvijas 26 neatkarības gadu laikā tā arī nav atbildēts, - kāda ir publiskas, daļēji publiskas un privātas ārtelpas misija? Ko mums kā sabiedrībai nozīmē publiska ārtelpa?" uzsver Bīhels. "To pašu var jautāt par to, kas notiek, piemēram, Līvu, Doma vai Jēkaba laukumā. Tie varētu kalpot pilsētas iedzīvotājiem, kuri grib satikties, pasēdēt pabaudīt pilsētu. Bet es mazliet saprotu arī pilsētas attīstības departamentu, jo viņi droši vien īsti nemaz nezina, ko cilvēki grib un kas viņiem interesē.”

    Un tieši ar dažādo interešu apzināšanu būtu jāsāk jau tagad, lai vēlāk parku atjaunotu jēgpilni, nevis tikai atjaunošanas pēc, norāda eksperts.

    Savas centrālās atrašanās vietas un bagātā kultūras mantojuma dēļ Esplanāde ir viena sarežģītākajām pilsēttelpām Rīgas centrā, secina ainavu arhitekte Ilze Rukšāne no ainavu projektēšanas darbnīcas “ALPS”. Viņas diagnoze Esplanādei - ieildzis pagaidu stāvoklis.

    “Tas ir pagaidu stāvoklis, kur, lai atrastu kādu risinājumu, mums ir jāmeklē nevis vienkāršas zāles, bet jāaicina visi kopā," meklēt risinājumu aicina Rukšāne. "Sadrupušu flīzi vienmēr var nomainīt, tā nav lielākā nelaime. Drīzāk ir jāsaprot, kam tā strādā un kas ir šodienas lietojums un funkcija šai telpai. Protams, tā nav vieta, kur būs tingeltangeļi, karuseļi. To, manuprāt, neredz ne baznīca, ne Rainis, ne mākslas telpa. Tā ir ļoti garīga, spēcīga vieta.”

    Rukšāne uzsver – Esplanāde nebūt nav vienīgā Rīgas publiskā ārtelpa, kas gaida dziedināšanu. Pašlaik jāsamierinās, ka to atjaunošanu vairāk vada Eiropas fondu nauda un prasības, nevis pašas pilsētas redzējums. Jāpiebilst, ka pašvaldība pērn izstrādājusi Apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematisko plānojumu, kurā iekļautas arī vadlīnijas parku attīstībai pilsētā.

    1 komentārs
    Juons Grigals
    Attiecībā uz Ziedoņdārza "revitalizāciju", tad tas par tiem miljoniem tika drīzāk saārdīts un sapostīts, nevis atsvaidzināts. Pirms remonta bija sakoptāks.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti