Pirms dažiem mēnešiem mūžībā aizgājusī Grizelda Kristiņa bija pēdējais cilvēks, kas uzauga, runājot lībiešu valodā. Lībiešu valoda ir viena no apdraudētākajām valodām Eiropā, un šādu valodu datu bāzē internetā tā ir apzīmēta kā „kritiski apdraudētā.”
Kopumā Eiropā ir 120 apdraudētās valodas. Pārsvarā tajās runā nelielas iedzīvotāju grupas dažādos reģionos. Starp tām ir gan gēlu, gan velsiešu, gan korsikāņu valoda. Tieši korsikāņu izcelsmes Eiropas Parlamenta deputāts Fransuā Alfonsi pašreiz cīnās par to, lai ES darītu vairāk apdraudēto valodu aizsardzībai.
„Pašreiz ir apdraudēta gan korsikāņu, gan katalāņu, gan frīzu valoda. Katrā vietā pastāv savi iemesli, kas ietekmē šīs valodas. Bet ir arī politiska problēma, kas ir globāla un ietekmē visas šīs valodas. Mums ir jāpanāk, ka šīm valodām tiek piešķirts īpašs statuss un tiesības pastāvēt nākotnes Eiropā. Tā patiešām ir Eiropas problēma,” uzsver eiroparlamentārietis Alfonsi.
Alfonsi kopā ar kolēģiem Eiropas Parlamenta Izglītības un kultūras komitejā ir sagatavojuši rezolūciju, ko drīzumā ir paredzēts izskatīt parlamenta plenārsēdē. Dokuments aicina EK un dalībvalstis nopietni pievērst uzmanību apdraudētajām reģionālajām valodām, izstrādājot īpašu valodu atdzīvināšanas politiku. Deklarācijas projektā tiek arī aicināts mazo valodu aizsardzībai izmantot Eiropas fondus un veicināt šo valodu lietošanu plašasaziņas līdzekļos.
Daudzvalodība jau pašreiz ir viena no ES prioritātēm. Daudz tiek darīts, lai atbalstītu latviešu, igauņu vai slovēņu valodas lietošanu Eiropas dokumentos un citur. Tomēr neoficiālās, reģionālās Eiropas valodas šādi netiek aizsargātas.
Valodu daudzveidības saglabāšana ir arī viens no starptautiskajiem mērķiem, ar ko nodarbojas UNESCO. Apvienoto Nāciju Organizācijas miera vēstnieks rakstnieks Paulo Koelju un UNESCO ģenerālsekretāre Irīna Bokova uzsver, ka valodu izzušana var nopietni mainīt mūsu pasauli.
„Valodu daudzveidība ir apdraudēta. Vairāk kā puse no 7000 valodu, kas tiek izmantotas pasaulē, var izzust pāris tuvāko paaudžu laikā. Šīs process ne tikai apdraud atsevišķas kopienas un kultūras, bet arī mūsu sabiedrības uzbūvi kopumā,” saka Bokova.
Savukārt Koelju norāda: „No brīža, kad cilvēks bija spējīgs dalīties savās sajūtās, viss mainījās. Bet šodien mēs redzam, ka vairums no šīm valodām izzūd. Un mums ir palicis tikai viens tilts, ko dēvē par kultūru.”Valodu daudzveidības saglabāšanā būtisks ir arī internets, kur pašreiz dominē vien dažas valodas.
Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījuma autori uzsver, ka mazo kopienu iedzīvotājus būtu jāpārliecina, ka par viņu reģionālās valodas lietošanu būtu nevis jākaunas, bet gan jālepojas un jālieto. Un lai gan finanšu krīzes pārvarēšana un darbavietu radīšana arī tuvākajos gados būs pirmā Eiropas prioritāte, finansējums būtu jāatrod arī apdraudēto valodu mācīšanai un nostiprināšanai.
