Ekspertu konsīlijs rosina izmaiņas Latvijas valsts himnas normatīvajos aktos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

2017.gada 1.novembrī notika ekspertu konsīlijs, kura mērķis bija izvērtēt Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” atskaņošanas praksi un nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas. Tā kā konsīlijā neizveidojās vienots viedoklis par izvirzītajiem Latvijas valsts himnas izpildījuma jautājumiem, pēc konsīlija tika veikta padziļināta normatīvā regulējuma un himnas izpildījuma prakses analīze, kuras rezultātā tapis slēdziens ar ieteikumiem izmaiņām normatīvajos aktos.

Spēkā esošā likuma un noteikumu sīkāka analīze pēc konsīlija parādīja, ka ar Latvijas valsts himnu saistītais normatīvais regulējums ir ārkārtīgi lakonisks un tā izpilde tiek nodrošināta, „vadoties pēc noteiktās kārtības”, taču likuma un noteikumu normas ir iespējams dažādi traktēt un tās dažkārt ir pretrunīgas. No tā izriet, ka mūziķu konstatētās nepilnības ir ne tik daudz esošā normatīvā regulējuma neievērošana, bet gan normu traktējums pēc principa „kas nav aizliegts, ir atļauts”. 

Nepieciešamās izmaiņas esošajā normatīvajā regulējumā

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sagatavotajā konsīlija slēdzienā norādīts, ka būtu jāatsakās no himnas izpildīšanas regulējuma dalījuma divos normatīvos aktos – likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos, bet MK noteikumos esošās normas jāiestrādā likumā „Par Latvijas valsts himnu”.

Tāpat slēdzienā norādīts, ka likuma „Par Latvijas valsts himnu”: 3. panta 1. punktu vajadzētu papildināt ar diviem apakšpunktiem:

„1.1. Himnu var atskaņot:

  1. unisonā – pasākuma dalībnieki (pielikumā notis);
  2. solists;
  3. jauktais sieviešu vai vīru kori (pielikumā notis);
  4. instrumentālā izpildījumā (pielikumā notis). 

1.2. Himnas izpildījuma temps ¼ = 96 pēc metronoma. Starptautiskos sporta pasākumos atļauts atskaņot himnu bez ievada un ar metronoma laiku 96.”

Likuma „Par Latvijas valsts himnu” 5. pants, pēc konsīlija domām, jāpapildina ar 2. punktu: „2. Par Latvijas valsts himnas atskaņošanu pasākumos, ievērojot likumā noteiktos izpildījuma nosacījumus, atbild pasākuma organizētājs.”

Turklāt konsīlija veiktajā padziļinātajā analīzē izvirzīti vairāki ieteikumi.

Himnas īsā versija

Himnas īsās versijas izpildīšana ir  atļaujama tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad to prasa pasākumu organizatoru pamatoti noteikts laika ierobežojums (ne  sporta pasākumos). Arī šādā gadījumā vispirms meklēt risinājumu, palielinot himnas izpildes tempu, nevis to saīsinot.

Ieteicamais temps ¼= 96 pēc metronoma.

Eksperti uzskata, ka speciālistu diskusijā vajag vienoties par himnas īsās versijas veidu, pieļaujamību un nepieciešamību, un pieņemtā lēmuma precīzu formulējumu normatīvajā regulējumā. Himnas īsā versija varētu nozīmēt - neatskaņot ievada daļu vai neatkārtot himnas pirmo daļu.

Eksperti rosina normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt, ko nozīmē himnas (vai tās fragmentu) vai tikai himnas melodijas (vai tās fragmentu) lietojums un tiražējums citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu.

Pareiza nots

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 14 2005. gadā ieviesti noteikumi par izpildījuma aranžējumu dažādiem izpildītāju kolektīviem. MK noteikumos dažādos aranžējuma variantos noteiktā tonalitāte ir Famažors (vienbalsīgam dziedājumam korim, vai „vienbalsīgam dziedājumam un orķestrim”, vai „un klavierēm”, vai „un  ērģelēm”) un Sibemol mažors  (orķestriem un koriem).

LZA eksperti rosina atjaunot himnas otrajā daļā basu līnijas balsvedībā paaugstināto  IV pakāpi.

Eksperti norāda, ka ieteicamā himnas tonalitāte, dziedot tikai korim (jauktajam korim, sieviešu korim un vīru korim) – ar instrumentālu pavadījumu – Labemol mažors vai cita, atkarībā no kora sastāva.

Ieteicamā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam ar vai bez instrumentāla pavadījuma – Remažors, uzsver eksperti. Ja šie ieteikumi nav pieņemami, par „pareizo” noti un pakāpi ir jāturpina mūzikas speciālistu diskusija un jāvienojas speciālistiem, uzskata eksperti.

Solista izpildījums un brīvs kolektīvs dziedājums  

Noteikumi pieļauj vienbalsīgu izpildījumu (kopā ar simfonisko orķestri (punkts 3.1.3.), pūtēju orķestri (punkts 3.2.3.)  klavierēm (punkts 3.3.7.) un ērģelēm (punkts 3.3.10.)), gan speciāli nenorādot uz solistu kā vienbalsīgā dziedājuma izpildītāju (solista izpildījumam aranžējums noteikumos nav iekļauts).

Taču eksperti ierosina precizēt solista izpildījuma iespējamību un nosacījumus (kvalitātes prasība papildus prasībai par cieņpilnu izpildījumu).

Tāpat eksperti vēlas sekmēt brīvu kolektīva dziedājuma izpildījumu (pieļaujot līdzdziedājumu arī publiskos un oficiālos pasākumos), taču oficiālajam izpildījumam ir jābūt profesionālam.

Valodas un pareizas, perfektas runas likumību ievērošana

Likumā ir publicēts himnas teksts un notis. Noteikumos ir noteikti 18 Latvijas valsts himnas aranžējuma varianti (atskaņotāju sastāvs un tonalitātes). SIA "Musica Baltica" ir ierakstījusi 18 himnas versijas un publicējusi šo versiju nošu tekstus, un tās ir brīvi pieejamas.

Savukārt eksperti rosina ierakstīt vismaz vienu precīzu Latvijas valsts himnas atskaņojumu ar kādu no valsts profesionālajiem koriem, kur dziedājumā nepazūd teksta būtība, saturs un jēga un vārdi ir skaidri saklausāmi un precīzi izrunāti.

Šādu ierakstu eksperti iesaka izmantot publiskos pasākumos, to var izmantot mūzikas pedagogi izglītības iestādēs, kordiriģenti kā paraugu, mācot kolektīvus.

Tāpat eksperti rosina normatīvajos aktos noteikt, ka tikai šāds ieraksts ir jāatskaņo sabiedriskajos medijos -  radio un televīzijā, sākot dienas programmu. 

Precīzs metronoma laiks

Katram no SIA "Musica Baltica"  ierakstītajiem un publicētajiem 18 Latvijas valsts himnas aranžējumiem metronoms ir norādīts.

Eksperti uzskata, ka himnas tempu var nedaudz palielināt, nekaitējot izpildījuma kvalitātei. Ieteicamais temps  ¼=96 pēc metronoma. Nav ieteicams himnu izpildīt pārāk strauji. Speciāli noteikumi atskaņošanas dinamikai nav jānosaka.

Sods par himnas necienīgu izpildījumu

Likums nosaka: „Par šā likuma prasību neievērošanu, kā arī par necieņas izrādīšanu Latvijas valsts himnai personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības”.

Sods par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, ģerbonim vai himnai noteikts Administratīvo pārkāpumu 201. kodeksa 44. pantā, paredzot naudas sodu līdz 700 erio.

Eksperti norāda, ka sods nav galvenais līdzeklis kvalitatīva himnas izpildījuma nodrošināšanai oficiālajos pasākumos, taču, ja sods ir paredzēts, sodīšanas iemesls un veids ir precīzi jāformulē.

Himnas izpildījuma normatīvajā regulējumā jaievieš izmantoto jēdzienu skaidrojums, iesaka eksperti.

Vai ir pieļaujams himnas tulkojums

Mūziķus satrauc gadījumi, kad Latvijas valsts himnas tekstu pārveido un oficiālajos pasākumos izpilda dialektā, piemēram, latgaliski (Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā 2017. gada vasarā).

Himnas dziedāšanu latgaliski var neuzskatīt par esošā normatīvā regulējuma pārkāpumu, jo latgaliešu dialekts ir latviešu valodas paveids, tomēr himna tika tulkota, norāda eksperti.

Likuma 3. panta pirmais punkts nosaka, ka Latvijas valsts himna izpildāma latviešu valodā. Taču likumā nekas nav teikts par himnas tulkošanu.

Tomēr eksperti iesaka ievērot likumā noteikto, ka Latvijas valsts himna jāizpilda latviešu valodā, taču pārdomāt, vai likumā nav jāiekļauj regulējums (atļaut vai neatļaut) par himnas tulkošanu un izpildījumu dialektā.

Vai Latvijai vajag citu himnu

Tika apspriesti pirms vairākiem gadiem izskanējuši priekšlikumi izmantot par himnu citu skaņdarbu, piemēram, R. Paula „Manai Dzimtenei” vai M. Brauna „Saule, pērkons, Daugava”.

Eksperti nešaubās, ka pašreizējā Latvijas himna ir viena no skaistākajām, neparastākajām un emocijām bagātākajām himnām pasaulē, un iesaka nekādā gadījumā nemainīt himnu.

Kā panākt labu himnas izpildījumu

Eksperti norāda, ka pasliktinās ne tikai akadēmiskais himnas izpildījums, bet arī tautā himnu dzied daudz retāk nekā, piemēram, 20.gadsimta 90.gadu sākumā. Galvenais iemesls – cilvēki (tostarp bērni) nezina himnas vārdus. 

Izglītības sistēmā un ģimenē ir jāmāca ne tikai dziedāt himnu, bet arī izprast himnu, ir jāstāsta par tās satura dziļumu, satura simbolisko vēstījumu. Attieksme ir svarīga un vārdu nezināšana nav pieļaujama, norāda konsīlija dalībnieki.

Tikmēr normatīvais regulējums ir dažādi tulkojams.

Likums nosaka: „Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu. Himnu var atskaņot arī instrumentālā izpildījumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktais: himnai un Valsts prezidenta portretam katrā skolā jāatrodas labi redzamā, cieņpilnā vietā.

Komentējot situāciju, eksperti norāda uz nozīmīgo izglītības lomu: "Valsts galvenais uzdevums ir sekmēt himnas dziedāšanu. Te svarīga loma ir skolai un izglītībai. Galvenais līdzeklis laba himnas izpildījuma nodrošināšanai – izglītība un audzināšana visa mūža garumā, sākot no agras bērnības,  patriotisma kultūras attīstīšana sabiedrībā un katrā indivīdā."

Tāpat eksperti uzskata, ka jāpalielina kora loma izglītības sistēmā un sabiedrībā.

"Sodi nav metode himnas izpildījuma uzlabošanai (himnas izpildījuma uzlabošanai  jauni administratīvie sodi nav  nepieciešami)," norādīts konsīlija slēdzienā. "Jāsakārto esošais normatīvais regulējums, lai novērstu pārpratumus un dažādus likuma un noteikumu normu tulkojumus. Nav pieļaujams pilnīgi brīvs himnas aranžējums, piemēram, izpildīt himnu džeza vai repa stilā (jāpārdomā, vai nav nepieciešams stingrāks regulējums likumā)."

Atbildība par kvalitatīvu himnas izpildījumu oficiālajos pasākumos

Likums nenosaka atbildību par nekvalitatīvu himnas izpildījumu un himnas popularizēšanu tautā.

MK noteikumi nosaka, ka „tiražētājs ir atbildīgs par tiražētā himnas nošu izdevuma vai skaņu ieraksta māksliniecisko un tehnisko kvalitāti. Nekvalitatīvus un tehniski bojātus skaņu ierakstus tiražēt aizliegts.”

Eksperti uzsver, ka par himnas izpildījuma kvalitāti atbild pasākuma organizētāji, taču viņiem ir jādod iespēja nodrošināt labu himnas izpildījumu.

Normatīvajam regulējumam atbilstoša himnas izpildījuma pieejamība

SIA "Musica Baltica" ir ierakstījusi 18 himnas versijas un publicējusi šo versiju nošu tekstus, un tās ir brīvi pieejamas. Noteikumos nav noteikts, kur atrodami himnas versiju ieraksti. Ticamību ierakstu oficiālajam statusam var mazināt tas, ka SIA "Musica Baltica" nav valsts institūcija, skaidro eksperti. Himnas izpildījumu un nošu teksti vai vismaz norāde, kur pieejami, tagad ir publicēti Kultūras ministrijas mājaslapā.

Ekspertri iesaka izveidot Latvijas Republikas mājaslapu, kur būtu ērti un bez maksas iegūstama pamatinformācija par Latviju un tās simboliem.

Konsīlijā 2017.gada 1.novembrī piedalījās Edgars Račevskis, Ivars Brīvers, Arvīds Platpers, Iluta Treija, Edgars  Severs, Jānis Erenštreits, Leons Amoliņš, Arnolds Klotiņš, Juris Kļaviņš, Arvīds Bomiks, Vigo Račevskis, Oskars Caune, Māra Svīre, Aina Matīsa, Anita Grūbe, Signe Pujāte, Lauris Goss, Linda Ertmane, Guntars Felsbergs, Armands Leja,  Edgars Lipors. Neklātienē pievienojās arī prof. Guntars Prānis, akad. Dace Markus, Solvita Sējāne. Telefonsarunā savu viedokli pauda Jēkabs Ozoliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti