Viņus sauc par "Simtgades burtniekiem" – šo projektu Folkloras krātuve kopā ar Simtgades biroju sāka pērnvasar, bet ar seno folkloras pierakstu šifrēšanu daudzi aizrāvušies jau no akcijas "Valodas talka" vēl pirms tam.
No visa milzīgā folkloras krājuma pašlaik digitalizēta vien trešā daļa, bet arī šie skaitļi ir vareni: manuskriptu kolekcijās vien datorā ieskenēts vairāk nekā pusmiljons lappušu.
Aplēsts, ka divdesmit aktīvākie "burtnieki" atšifrējuši teju 70% no visiem brīvprātīgo pārrakstītajiem materiāliem. Viena no viņiem ir Smiltenes vidusskolas bibliotēkas vadītāja un kādreizējā vēstures skolotāja Inguna Kudlāne.
"Arī ja tev nav daudz brīvā laika, bet vienkārši vajag atslēgties no dienas domām un gribas izdarīt kādu labu darbu, tas man šķiet vērtīgi. (..)
Man vairāk interesē tieši vēsturiski materiāli, kas ir saistīti ar novadiem, vairāk ar Vidzemi. (..) Bet ir arī bijis šis tas no Kurzemes, kas licies interesants.
Reizēm kaut ko no vācu valodas esmu šifrējusi, jo pietiekami labi to pārvaldu," atzīst Kudlāne.
Viens no diviem kungiem aktīvāko "burtnieku" kompānijā, izrādās, ir savulaik ilggadējais Lielvārdes mērs Aivars Droska. Digitalizēto folkloras materiālu šifrēšana mājās pie datora ir viņa hobijs jau pāris gadu.
"Teikas, parunas, tautasdziesmas," viņš uzskaita sirdij tuvākos materiālus. "Rakstot var manīt, kā tautasdziesmas mainās. Tas pats pantiņš 20.gadsimta sākumā un vēlākās ekspedīcijās 50.gados, kur tas jau ir pilnīgi savādāks. Tas man, kā jaunieši tagad saka, drusku „besī”, tāpēc es labāk tos vecos tekstus ņemu. Pēckara laika vākumos jau ir tautasdziesmas par kolhozniekiem un viss kas…"
Viena no jaunākajām šajā folkloras šifrētāju pulciņā ir Ilze Zakrevska, kura "Valodas talkā" iesaistījās vēl kā Rīgas 2.ģimnāzijas skolniece. Šī aizraušanās savā ziņā palīdzējusi izvēlēties nākamo profesiju: Ilze jau otro gadu studē etnomuzikoloģiju.
"Kas liek turpināt – ka tu atrodi kaut ko jaunu, ko var izmantot arī mūsdienās. Jā, tas ir saistīts arī ar manu studiju procesu, bet reizēm es arī vienkārši izrakstu kādus vārdu savienojumus, kas bagātina manu valodu, un es tos vēlāk izmantoju saziņā. (..) Nesen atklāju, ka var šifrēt arī audio ierakstus. Tā nu es šifrēju dziesmas. Piemēram, mums [skolā] jāizvēlas kādas dziesmas, un es „garamantas.lv” atrodu visus pieejamos variantus gan tekstā, gan audio, salīdzinu tos un varu veidot savu interpretāciju," stāsta Ilze Zakrevska.
Par brīvprātīgo ieguldījumu īpaši priecājas Latviešu folkloras krātuves pētnieki, kuru spēkos nav pašiem atšifrēt visus vairāk nekā 100 gados savāktos trīs miljonus folkloras vienību. Atšifrēto materiālu var pētīt un rast arvien jaunas kopsakarības par Latvijas folkloras bagāto un daudzveidīgo vēsturi.
Digitālā krātuve aplūkojama šeit.
