Rīgā, Pārdaugavā, Ojāra Vācieša ieliņas augstākajā pakalnā uz kāpas slejas 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā Latvijas funkcionālisma stila būvmākslas paraugnams – speciāli dzejnieka Jāņa Akuratera ģimenei pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta celtā koka savrupmāja. Tagad atjaunota tās sākotnējā izskatā.
Maira Valtere: „Tagad jūs varēsit apskatīties, kāda māja varēja izskatīties tad, kad tajā dzīvoja Akuraters." Ar šādiem ceļa vārdiem ekskursiju pa atjaunoto māju iesāk muzeja speciāliste Maira Valtere. Apskati sākam ar lielāko telpu – Kamīnzāli, kas arī pirms restaurācijas bija skaista un muzeja viesu aktīvi apdzīvota, bet tagad te pēc ilgu gadu klusēšanas atkal tikšķ un apaļās stundas iezvana atjaunotais sienas pulkstenis, atgriezušās restaurētās klavieres, lustras un aizkari – balti ar pušķīšiem.
No jauna un atbilstoši vēsturiskām liecībām izveidota turpat blakus esošā ēdamistaba, kuras īpašais lepnums – savdabīgas formas pompoza lustra, kas, izrādās, kalpojusi ne tikai kā gaismas ķermenis, bet arī kā skaniska ierīce.
"Ja jūs būtu ieradušies pie Akuratera kundzes ap launaga laiku, tad viņa jūs droši vien aicinātu ēdamistabā pie ēdamgalda, varbūt viņa izklātu savu izšūto galdautu ar puķēm, kāds mums šobrīd ir izlikts oriģinālais priekšmets, tad viņa piespiestu šādu skaņu," zvanu demonstrē Maira Valtere, "un kalpone Elza atnestu kafiju."
Viens no īpašajiem ieguvumiem pēc restaurācijas ir virtuve, no kuras bija saglabājusies tikai salūzusi plīts, kas tagad atkal ir darba kārtībā un ap kuru uzburta mājīga virtuves atmosfēra – ar siltummūrīti un dažādiem 30.gadu virtuves priekšmetiem:
Lai izrādītu mājas otro stāvu, stafeti pārņem muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa.
Ruta Cimdiņa: „Viss ir normāli – kāpnes čīkst, jo tām ir jāčīkst. Esot muzeji, kuriem kāpnes nečīkst un viņi šo čīkstēšanu ieraksta…"
Otrajā stāvā divi īpašie jaunumi ir atjaunotā vannas istaba un Akuratera meitas Laimas istaba, Laima Akuratere bija izcila tulkotāja un dzejniece, diemžēl, ar ļoti smagu likteni padomju laikā.
Ļoti tuvu oriģinālam izveidots Akuratera sievas Marijas buduārs, tajā atrodas gulta, pie sienas ģimenes fotogrāfijas un Marijas spogulis zeltītā ietvarā, bet uz kumodes – smaržu kastītes, kas iespējams ir Jāņa Akuratera dāvana un kuru valdzinājums nav izgaisis līdz pat šodienai.
Klusums un gaisma – šie vārdi, kā uzskata Ruta Cimdiņa – vislabāk raksturo Gaišo salonu, kurā tiešām no logiem līst ļoti spilgta gaisma, izgaismojot slavenu latviešu mākslinieku gleznu kolekciju:
Māju Jānis Akuraters uzcēla mūža otrajā pusē, viņa sieva Marija tajā nodzīvoja 39 gadus, kamēr viņš pats tikai četrus, un no tām tika arī izvadīts.
Jāņa Akuratera muzeja svinīgā atvēršana pēc restaurācijas notiks trešdien, 30.augustā, un jau no ceturtdienas muzejs ciemos gaida apmeklētājus, aicinot novērtēt jauno mājas veidolu, kas tagad ir daudz vairāk pietuvināts Jāņa Akuratera dzīves laika atmosfērai.
