Ap 1910. gadu būvētajā Majoru muižā aristokrātisko spozmi jau 1924. gadā nomainīja bērnu čalas, kas neapklusa līdz pat bērnu nama likvidēšanai 2007. gadā. Kopš tā laika te valda pamestības aura un saimnieko laika zobs.
Pikts ir jūrmalnieks Andrejs Gudkovs, sakot, ka te varētu kādu bērnu rotaļu laukumu ierīkot, sakārtot parku. "Tagad te vienkārši ir pamesta un nolaista vieta," viņš saka.
Savukārt jūrmalnieks Māris Graudiņš norāda, ka ik pa četriem gadiem pirms vēlēšanām ir svinīgi solījumi, ka nu tik būs un atjaunos, ka jaunieši varēs vasarā sportot, būs izglītības un kultūras centrs, bet vēlēšanas paiet un rīcība neseko.
Majoru muiža Jūrmalas domes bilancē tika pārņemta 2010. gadā, tomēr iecere veidot kultūrvēsturiskā mantojuma centru izgāzusies.
Pirms sešiem gadiem aktīvākie jūrmalnieki izveidoja biedrību ''Majoru muiža'', lai, rīkojot dažādus pasākumus, pievērstu gan sabiedrības, gan pašvaldības uzmanību 2,5 hektārus plašajai postažai.
Arhitekts Gints Sūna vērš uzmanību uz interjeru, kam ir arhitektoniska vērtība. "Ļoti vērtīgas koka grebuma un virpojuma kāpnes, pildiņu krāsnis un dažādi citi elementi, un viss muižas apjoms," viņš saka.
Biedrības ''Majoru muiža'' valdes locekle Anda Celma uzskata, ka varētu iesaistīt daudzo apkārt esošo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, lai muižu izveidotu par sabiedrisko centru.
Ieceru ir daudz, bet to īstenošanai nepieciešams domes kā īpašnieka finansiālais balsts. Jūrmalas dome elektroniskā pasta atbildē gan norāda, ka prioritāte ir Ķemeru vēsturiskā parka apbūves sakārtošana, kam iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu. Tāpēc tuvāko pāris gadu laikā jautājums par Majoru muižu pašvaldības dienas kārtībā nav plānots. Tā kā īpašums netiek izmantots pašvaldības funkciju veikšanai, pašvaldība neizslēdz iespēju nekustamo īpašumu nodot atpakaļ valstij.
Šāds scenārijs muižai var kļūt liktenīgs, tomēr iedzīvotāji padoties vēl negrasās.
