Trešā simtgades filma «Astoņas zvaigznes» ceļā pie skatītājiem

18. novembrī pirmizrādi Rīgā piedzīvos un jau valsts svētku dienās daudzviet Latvijā būs skatāma režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma “Astoņas zvaigznes”. Tā ir trešā filma Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

Filmas pirmizrāde notiks kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē 18. novembrī 18.00, paralēlseanss Mazajā zālē sāksies 18.30, arī uz to iespējams nopirkt biļetes.

Pēc pirmizrādes filma būs skatāma kinoteātros „Splendid Palace” un „K. Suns”, bet gandrīz vienlaikus ar Rīgas pirmizrādi sākas filmas demonstrēšana Latvijas novados – „Astoņas zvaigznes” ir Latvijas valsts 99. jubilejas svinību sastāvdaļa Rēzeknē, Ludzā, Līvānos, Madonā, Ainažos, Rūjienā, Cēsīs, Alūksnē, Apē, Smiltenē, Līgatnē, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Koknesē, Liepājā, Vaiņodē, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī, Baldonē, Saulkrastos, Salaspilī un citviet. Sarakstu iespējams vēl papildināt, vienojoties ar filmas producentu vai apvienību "Kinopunkts" (kinopunkts.lv).

Filmas „Astoņas zvaigznes” scenārija līdzautors Dainis Īvāns raksta: "“Mūsu tautas koks aizcirsts,” 1915. gada augustā pie Šveices trimdinieka Raiņa vērsās pagalam izmisusī Latvijas bēgle Krievijā, rakstniece Ivande Kaija. Kurzemē saimniekoja vācu karaspēks, turpat vai 800 000 kurzemnieku bez mājām un iedzīves klīda svešumā. Taču Rainis pagalam izmisušo rakstnieci tā paša gada oktobra beigās uzdrošinājās mierināt: „Lūk, jau Rīga varēja krist pēc vācu un bailīgo latvju aprēķiniem, bet vēl stāv. Un arī krizdama dzīvos Latvija, kad tikai gribēs dzīvot...”. Kas šai īsajā laika sprīdī bija mainījies? Viss! Bija izskanējis vēsturiskais aicinājums „pulcēties zem latviešu karogiem”. Rīgas aizstāvības kaujās jau bija iesaistījušies  pirmie brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljoni, vēlākie „astoņu zvaigžņu pulki”. Uz pasaules vēstures skatuves iznāca pati latviešu tauta."

Askolda Saulīša filma „Astoņas zvaigznes” vēsta par strēlnieku vienību sarežģīto formēšanos, ko kavēja gan Krievijas impērijas valdība, gan latviešu pilsonisko aprindu gļēvums, gan lielinieku propaganda. Izmantojot pašu strēlnieku rakstītus tekstus, atmiņas, vēstules un dienasgrāmatas, filmas veidotāji stāsta gan par strēlnieku leģendārajām kaujām, gan par viņu sadzīvi un mīlestību. Par to, kā strēlnieku vienībās rūdījušies nākamā Latvijas Neatkarības kara cīnītāji un vēl pirms Latvijas valsts dzimusi Latvija – 1 .Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons.

Filmas otrajā daļā izsekots strēlnieku ceļam uz Latviju cauri Krievijas Pilsoņu karam tā dažādās frontes pusēs. Rūgta lappuse ir daudzu morāli un fiziski sakropļoto karavīru liktenis pēc kara.

Astoņi filmas plakāti

Filmu „Astoņas zvaigznes” caurauž astoņu strēlnieku laikmeta personību dzīvesstāsti un ilustrē apjomīgs līdz šim nepublicētu vizuālo dokumentu klāsts no Latvijas muzejiem, arhīviem un privātām kolekcijām. Latviešu strēlnieku vēsturisko nozīmi filmā izvērtē mūsdienu Latvijas un ārzemju pētnieki. 

Strēlnieku ceļš nav galā. Viņu gājumam uz brīvu, stipru, taisnīgu un mūsdienīgu valsti jāturpinās, kamēr vien vēlamies, lai pastāv un turpinās Latvija. To simt gadu garajā strēlnieku stāstā izlasījuši filmas veidotāji.

Filmas „Astoņas zvaigznes” režisors Askolds Saulītis, producents Bruno Aščuks, operators Andrejs Verhoustinskis, vēstures konsultants Jānis Šiliņš.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti