Izvēloties vienu no būtiskākajām mūsdienu Eiropas aktualitātēm – bēgļu krīzi, režisors aicina uz to palūkoties nedaudz ar humoru. Aiz diskriminācijas un neiecietības sienas A. Kaurismeki devies meklēt humānismu.
„Pirms 60 gadiem bija 60 tūkstošu bēgļu – tikpat, cik šodien. Toreiz viņiem palīdzējām, bet šodien viņi jau ir mūsu ienaidnieki? Kur gan ir mūsu cilvēcība?” jautā režisors.
Filma ir skumji komisks stāsts par Hāledu – jaunu bēgli no Sīrijas. Kad Somijas valdība atsakās piešķirt patvērumu, puisis nolemj Helsinkos palikt nelegāli. Slēpjoties kāda restorāna pagalmā, viņš negaidīti satiek somu Vikstrēmu, kurš nolemj viņam palīdzēt. Tā aizsākas virkne komisku situāciju, kurās savijas sirsnīgs naivums, nostalģijas pilnas ainas, eklektisks skaņu celiņš un neatkārtojamais Kaurismeki humors.
„Esmu radījis pāris filmu, kurās cilvēki smejas visskumjākajās vietās un raud – smieklīgākajās. Tas nedaudz pārsteidz,” stāsta par somu Džimu Džārmušu dēvētais režisors, kura jaunākā filma arī liek smieties caur asarām.
Kino kritiķi filmu jau ir nodēvējuši par klauvēšanu pie simts tūkstošu eiropiešu sirdsapziņas visu to cilvēku vārdā, kuri Rietumos meklē patvērumu.
Pēc šīs filmas absurdā somu humora uz kino ekrāniem var palikt daudz mazāk. Šogad, saņemot prestižo Berlīnes kinofestivāla apbalvojumu, A. Kaurismeki paziņoja, ka „Cerības otra puse“ ir viņa atvadas no lielā ekrāna.
„Teicu to jau arī agrāk, bet tagad patiešām ir „adios”. Esmu noguris. Vēlos sākt dzīvot savu dzīvi,” atzīst režisors. Eiropas kino skatītāji, protams, cer, ka Aki Kaurismeki pārdomās.
