«Splendid Palace» iesāks 2018.gadu ar Anjēzes Vardas godalgoto filmu «Sejas, ciemi»

No 2.janvāra kinoteātris "Splendid Palace" sāks demonstrēt mūžam jauneklīgās klasiķes režisores Anjēzes Vardas dokumentālo filmu "Sejas, ciemi" ("Faces Places"), par kuru režisore saņēmusi Kannu kino festivāla “Zelta aci”.

Savas karjeras laikā par dzīvo franču „Jaunā viļņa” mantojumu dēvētā A. Varda ir ieguvusi vairāk nekā 50 dažādu apbalvojumu, tostarp arī „Zelta palmas zaru” par mūža ieguldījumu un Eiropas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu, ko viņai pasniedza Rīgā 2014. gadā "Splendid Palace".

„Jūtos tā, it kā dejotu kino deju,” nesen, saņemdama „Oskaru” par mūža ieguldījumu, teica franču kino leģenda Anjēze Varda un tūlīt pat sāka dejot. Nerimstot ovācijām, režisorei pievienojās arī Andželīna Džolija, kas pasniedza šo godpilno apbalvojumu. Taču tā nebija zīme, ka karjera ir noslēgusies. Pašlaik pasaule iepazīst jauno 89 gadus vecās režisores un slavenā fotogrāfa JR izjusto filmu „Sejas, ciemi” („Faces Places", oriģinālais nosaukums "Visages Villages"). Filma Kannās tika atzīta par labāko dokumentālo filmu un dominē arī citos gada labāko apbalvojumu sarakstos.

„Sejas, ciemi” ir silts un sirsnīgs stāsts par divu ļoti atšķirīgu cilvēku draudzību. A. Varda ir franču „Jaunā viļņa” ikona, JR – jaunās paaudzes mākslinieks. Režisore ir maza auguma, toties JR – garš. Režisore apkārtējos pārsteidz ar košu matu krāsu, fotogrāfs – ar platmali un saulesbrillēm. Tomēr

šīs atšķirības abiem māksliniekiem nav traucējušas kopā radīt filmu, kuru kritiķi dēvē par „aizkustinošu, līdz asarām smieklīgu un vienkārši brīnišķīgu”.

Filmā A. Varda un JR dodas ceļojumā pa Francijas provinci. Viņi iepazīstas ar bijušajiem kalnračiem, fabrikas strādniekiem, viesmīlēm, kazu audzētājiem, klausās viņu stāstus un tikšanās noslēgumā viņus iemūžina lielformāta fotogrāfijās, kuras līmē uz ēku sienām.

Kā saka kinokritiķis Glens Kenijs no portāla RogerEbert.com, lai arī A.Vardai ir gandrīz deviņdesmit gadu, viņa vēl aizvien rada brīnišķīgas filmas – jūtīgas, provokatīvas, jautras un nedaudz skumjas. „Jums šī filma noteikti jāredz, bet pēc tam jāiet dejot ielās,” viņš piebilst.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti