Somu mākslinieka Juhas Suonpē fotogrāfiju sērija „Svētā melanholija”, kurā redzams Ziemassvētku vecītis, ir mākslinieka centieni pateikt, ka Somija nav tikai Santa Klausa dzimtene, dziļu mežu un sniega zeme vien. Ziemassvētku vecīti viņš daudzkārt ielicis vidē un pozās, ko somi atpazīst. Piemēram, kāda foto pamatā ir somu tautas eposa “Kalevala” 19. gadsimta izdevuma ilustrācijas. Savukārt cita bilde pasmaida par kādu Somijā labi pazīstamu pašmāju glezniecības darbu, kurā oriģinālās gleznās dreifējošais tēls nomainīts pret Santa Klausu.
„Šajā foto izlasē ir arī daudz nopietnāki darbi. Tādi, kas runā par vardarbību. Somija zināma gan kā ļoti labklājīga valsts, taču pie mums notiek arī daudz vardarbības. Citās valstīs apskatāmas fotogrāfijas, kas ilustrē depresijas problēmu un kilometriem garas rindas pēc bezmaksas ēdiena. Tie ir fakti, kas ir pretrunā ar stereotipu, ka Somija ir augsta izglītības līmeņa zeme,” stāsta izstādes „Neatkarība caur lēcām” kuratore Tūla Alajoki.
No skaudrās patiesības fotoprojektiem Rīgā apskatāma arī daļa no Harri Pelviranta projekta „Ar ieročiem var”. Tajā portretēti noziedznieki, tā saucamie, “skolu šāvēji”, kas iebrukuši skolās un nogalinājuši daudz cilvēku. Viņu portretu fonā redzami sīki avīžu un interneta rakstu izgriezumi par šiem un cita veida uzbrukumiem ar ieročiem.
„Šie nav veiksmes stāsti. Tas droši vien nav pirmais, ko gribas stāstīt par savu valsti. Taču Somijas simtgades vienojošā tēma ir “Kopā”. Un šeit mēs uzdodam šo jautājumu - vai mēs tiešām esam kopā? Vai viena tauta vispār spēj būt kopā? Vienalga Somijā vai Latvijā. Kā tautai vienoties? Manuprāt, mākslai ir jānorāda uz problēmām, tai jābūt kritiskai. Tas ir demokrātiskas valsts pamats – mākslinieks drīkst būt kritisks, bet valsts viņu tik un tā atbalsta,” skaidro kuratore.
Atgriežoties pie stereotipiem, mākslinieks Jāko Kahilaniemi, gribēdams vai ne, apstiprina, ka Somija tomēr ir mežiem bagāta valsts. Viņš nesen mantojumā saņēmis 100 hektārus plašu mežu, kas ienācis ne tikai viņa ikdienā, bet arī mākslā. Savukārt, Rīta Peiveleinena savos darbos spēlējas ar apģērbu un audumu.
