«Riga IFF» recenzija: «Nebeidzamā dzeja» - veca ekscentriķa sarunas ar sevi

Piedāvājam recenziju par Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā “Riga IFF Selection” iekļauto Alehandro Hodorovska darbu “Nebeidzamā dzeja” (2016, Čīle/Francija).

No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros „Splendid Palace”, „Kino Bize” un „K Suns” ar vairāk nekā 120 filmām deviņās programmās norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Par festivāla gaitu un programmā iekļautajām filmām ik dienas ziņos arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie filmu kritiķi un kino profesionāļi.

Vērtējums: ❇️ ❇️ ❇️ (3/5)

Pēc 23 gadu pārtraukuma režisors Alehandro Hodorovskis atgriezās režisora krēslā, uzņemot autobiogrāfisku filmu “Realitātes deja” (2013) un pierādot, ka 88 gadu vecumā joprojām nav zaudējis jaunības garu. Ar filmu “Nebeidzamā dzeja” viņš turpina savu pieaugšanas stāstu sēriju, ievedot skatītājus vizuāli krāšņā, sirreālā un ar režisora egoismu piesātinātā pasaulē.

Filma stāsta par laiku, kad Hodorovskim bija aptuveni 20 gadu un viņš, aizbēgdams no mājām, uzsāk dzejnieka gaitas. Kļūt par dzejnieku viņam prasa daudz drosmes, jo Hodorovska neiejūtīgais un striktais tēvs vienmēr ir nosodījis dēla vēlmi kļūt par mākslinieku, apsaukājot viņu par homoseksuāli. Cenšoties atraisīties no bērnībā uzliktajiem ierobežojumiem, Hodorovskis nonāk ekstravagantu mākslinieku un dažādu dīvaiņu pasaulē. Viņš sastop impulsīvu kurtizānes paskata dzejnieci, ar kuru zaudē nevainību, kroplus cilvēkus bez rokām un kājām, nevaldāmi menstruējošu punduri u.c. Tomēr pats Hodorovskis viņiem nelīdzinās, viņš ir ļoti vienkāršs un naivs, šie tēli vairāk akcentē Hodorovska ekscentrisko un anarhisko pasaules skatījumu un viņa moto: “Esi tu pats”.

Galvenā tēla “šķīstums” un tiešā virzīšanās uz savu mērķi filmai mazina avangarda pieskaņu, kas raksturīga Hodorovska pirmajām filmām; tā nav tik atvērta skatītāja interpretācijai.

Filmas notikumi un galvenā tēla rīcība neaizrauj vis ar savu saturu, bet gan drīzāk ar neparasto vidi, kurā tie risinās, un dīvainajiem tēliem, kas to paspilgtina, tāpēc ir grūti uztvert galveno tēlu kā svarīgāko filmas elementu. Visas filmas peripetijas Hodorovskis arī pats paskaidro, parādoties kameras priekšā un stāstot savam jaunības “es”, kas viņam ir jādara un kā jāuztver dzīve. Skatītājs kļūst vienkārši par novērotāju, kurš raugās uz Hodorovska mīlestību pašam pret sevi.

Lai gan Hodorovskis mums liedz pilnībā iejusties savā ādā, viņš ar karikatūrai un sapnim līdzīga vizuālā stila palīdzību rāda savu pasauli kā ļoti krāšņu un fantasmagorisku piedzīvojumu.

 

Filma festivāla “Riga IFF” ietvaros vēl skatāma seansā 17.09. plkst. 21.30 kino “Splendid Palace” Lielajā zālē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti