Jangs kinokritiķa arodā strādā kopš 1999.gada. Sākumā to apvienojis ar darbu saistībā ar zirgu sacensībām, līdz pirms sešiem gadiem pieņēma riskantu lēmumu – nodarboties tikai ar kino vērtēšanu. Un risks attaisnojās. Jangs gada laikā pagūst apbraukāt 30 kinofestivālus, kas ir rekordcienīgs skaits.
Viņš gadā noskatās vidēji 300 filmas. Savulaik esot uzrakstījis pozitīvu atsauksmi arī par latviešu filmu “Mammu, es tevi mīlu”. Viņa recenzijas un festivālu apskatus publicē “The Hollywood Reporter”, “Sight & Sound” un citos cienījamos kultūras apskatnieku medijos. Jangam ir skaidrs, kādam jābūt pilnvērtīgam kinofestivālam.
“Ir jābūt labai kinozālei. Rīgai tas ir. Ļoti labi, ja festivālos piedāvā kino klasiku, arī šeit tam veltīti seansi vakaros. Un vēl būtiska ir īsfilmu sadaļa, jo daudzas mūsdienu labākās filmas ir tieši īsfilmas. Daudzi festivāli tās ignorē. Taču šajā festivālā ir plaša īsfilmu programma,” atzina Jangs.
Jangs tic un cer, ka kritiķa darbs palīdz skatītājiem orientēties plašajā kino piedāvājumā un ietekmē kino veidotāju tālākās gaitas. Viņa profesionālās ētikas likums numur viens ir nevērtēt to cilvēku darbus, kuru tālruņa numurs atrodas viņa paša telefonā.
“Kritiķiem jābūt kino baudītāju gidam, kas rosina neskatīties tikai Holivudas filmas. Ja skaties tikai divstundu zinātniskās fantastikas filmas, tad tas ir tāpat kā skatīties uz pasauli caur adatas aci,” uzskata Jangs.
“Ar negatīvām recenzijām jābūt uzmanīgam, jo tam ir neliela, bet tomēr ietekme uz režisora tālākajām gaitām. Ar labu recenziju viņam būs vieglāk dabūt naudu nākamajai filmai, ar sliktu – grūtāk,” saka kritiķis.
Kritiķis sevi sauc par racēju. Viņš cenšas atklāt labu kino pasaules nostūros. Un labākais reti kad ir tas redzamākais.
“Labākās filmas bieži ir paslēptas, un, jo cītīgāk jāstrādā, lai atrastu ko labu, jo labāki šie atradumi izrādās. Daudz meistardarbu esmu uzgājis kaut kādos jocīgos, mazpazīstamos festivālos,” atklāj Jangs.
“Visā pasaulē gada laikā tiek saražotas labi ja 10 lieliskas filmas. Ja labu filmu rada Madagaskarā vai Taizemē, mēs par to neuzzinām. Lielajos kinofestivālos trešdaļa visu filmu ir Amerikā ražotas, daudzas no Eiropas, no ierastajām vietām. Es apbrīnoju Ķīnas neatkarību. Tur ir daudz fantastiku režisoru, par kuriem mēs šeit nenojaušam,” stāsta Jangs.
“Tāpēc varētu teikt, ka gadā top 20 labas filmas. Bet tas ir, ieskaitot gan īsfilmas, gan eksperimentālo kino, bet izcilas mākslas filmas varbūt kādas trīs vai četras,” saka Jangs.
Kritiķa visu laiku mīļākā filma ir ''Zvaigžņu karu'' režisora Džordža Lukasa 1973. gada veikums “Amerikāņu grafiti”.
“Katru reizi, kad skatos šo filmu, es tajā saskatu iepriekš nemanītas detaļas. Tajā ir lieliska mūzika, daudz smieklu, tur nav nekā sarežģīta. Kino pasaules lielākā traģēdija ir tā, ka Džordžs Lukass pēc “Amerikāņu grafiti” aizgāja pa nepareizo - “Zvaigžņu karu” ceļu. Ceru, ka viņš drīz atgriezīsies,” norāda Jangs.
Skatoties kino, kritiķis mēdzot arī pamest zāli. Vāju filmu pret savu noskatās tikai tad, ja viņam par to jāraksta recenzija.
“Dzīve ir pārāk īsa, lai skatītos sliktas filmas,” uzsver Jangs.
