Kā skaidro deputāti, šis priekšlikums ir reakcija uz propagandas izplatīšanu Lietuvā rādītajā Krievijas kinoprodukcijā. Nepieciešamība pēc tāda soļa radusies, kopš Lietuvas kinoteātros sākts rādīt filmas, kuras tiek uzdotas par mākslas filmām un kurās izkropļoti vēstures fakti un tiek dezinformēta sabiedrība.
Tikmēr Lietuvas kinematogrāfistu savienības vadītājs, režisors un producents Arūns Matelis "tēvzemiešu" ierosinājumu nosaucis par radikālu risinājumu, kas ved cenzūras virzienā.
Viens no priekšlikuma autoriem - Laurīns Kasčūns - norādījis, ka šāda kontroles funkcija ļautu komisijai gadījumos, kad kādā filmā skaidri saskatāma naidīga propaganda un dezinformācija, vērst pret kinoteātriem noteiktus ietekmēšanas pasākumus, piemēram, izteikt brīdinājumu, pieprasīt pārtraukt tādas filmas rādīšanu vai noteikt naudassodu.
"Jājautā - vai šādas filmas tiešām ir māksla? Lai gan nereti tiek apgalvots, ka nevajagot jaukt mākslu vai kultūru ar politiku, taču Krievija, īstenojot informācijas karu, bieži izmanto kultūru politiskiem mērķiem, un tieši ar kultūras starpniecību naidīgā propaganda vislabāk sasniedz cilvēku apziņu," piebildis viņa kolēģis Pauļus Saudargs.
"Tēvzemiešu" deputāti iesaka kinofilmas vērtēt saskaņā ar likumu par sabiedrības informēšanu, kas aizliedz izplatīt tādu informāciju, kurā aicināts vardarbīgi mainīt Lietuvas konstitucionālo iekārtu, vērsties pret Lietuvas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību.
Likums aizliedz arī kara un naida kurināšanu vai kādas cilvēku grupas noniecināšanu un kūdīšanu to diskriminēt, vērst pret to vardarbību vai ar to fiziski izrēķināties. Tas nepieļauj arī kaitīgu ieradumu un narkotisko vai psihotropo vielu reklamēšanu, neslavas celšanu vai cilvēka godu un cieņu aizskarošas informācijas izplatīšanu masu saziņas līdzekļos.
Kā atzinis Lietuvas kinematogrāfistu savienības vadītājs Arūns Matelis, ir skaidrs, ka Krievija cenšas izplatīt savu ietekmi visādā veidā - ar mediju, koncertu, filmu vai grāmatu starpniecību.
"Taču šāds priekšlikums nozīmē, ka visas filmas tiktu kontrolētas pēc satura," viņš pirmdien sacījis ziņu aģentūrai BNS. "Tādā veidā netiek kontrolēts neviens mākslas darbs nevienā Eiropas valstī - ja nu vienīgi pašā Krievijā.".
Viņaprāt, Lietuvas politiķi pret Krievijas kino propagandu varētu cīnīties citādā veidā - atvēlot lielākus līdzekļus lietuviešu kino veidotājiem, lai tādējādi palīdzētu uzlabot gan šīs produkcijas kvalitāti, gan kvantitāti.
Kā aģentūrai sacījis LRTK priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns, ja komisijai tiks uzdots kontrolēt kino saturu, tā šo funkciju pildīs, bet tai būs vajadzīgs vairāk naudas papildu personālam un aprīkojumam.
Kā ziņots, LRTK pēdējo gadu laikā aptuveni desmit reizes noteikusi apraides ierobežojumus vairākiem Krievijas televīzijas kanāliem, kas savās pārraidēs bija iekļāvuši informāciju, kuru Lietuvas likumdošana aizliedz izplatīt.
