Dokumentālā filma ''Degošais'' tapusi "Film Angels Studio", tās režisors ir Jānis Putniņš, bet scenārija autori - J. Putniņš un Pauls Bankovskis.
Elijahu Ripss bija brīnumbērns. Protestējot pret padomju okupāciju Čehoslovākijā, 21 gada vecumā viņš mēģināja sadedzināties, taču nesadega. Viņš tika ieslodzīts psihiatriskajā slimnīcā, tomēr izkļuva brīvībā. Vēlāk pievērsās svēto rakstu studijām un strādā par matemātikas profesoru. Viņa pētījumi turpinās.
Elijahu Ripss ir dzimis 1948. gadā Rīgā matemātikas skolotāja ģimenē. Viņš bija pirmais skolnieks no Latvijas, kurš piedalījies Starptautiskajā matemātikas olimpiādē. Universitātē šis matemātikas brīnumbērns tika uzņemts 15 gadu vecumā.
No Rīgas viņš bija spiests aizbraukt 21 gada vecumā 1972. gadā, līdz ar otro tā dēvēto “refuziņiku” vilni. Atšķirībā no daudziem saviem tautiešiem, kam tā bija iespēja piepildīt ilgi loloto sapni nonākt apsolītajā zemē, Ripsa aizbraukšanai bija vēl kāds iemesls.
1969. gada 13. aprīlī, trīs mēnešus pēc tam, kad Prāgā, protestējot pret padomju armijas invāziju, bija sadedzinājies Jans Palahs, Rīgā pie Brīvības pieminekļa mēģināja sadedzināties Iļja Ripss.
Tagad Ripss ir cienījams matemātikas profesors Jeruzalemes Ebreju universitātē. Profesors ir ortodoksāls ebrejs, un viņa lielākais un pasaulē pazīstamākais pētniecības lauks saistāms ar ebreju svēto rakstu grāmatas - Toras studijām. Ripss uzskata, ka šo grāmatu ir sarakstījuši kādi augstāki spēki, tāpēc ar matemātikas palīdzību mēģina atšifrēt kodus, kas grāmatā ieprogrammēti vēl pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu.
Iļja Ripss matemātikas elitei zināms arī ar saviem darbiem ģeometrisko un hiperbolisko grupu teorijās, kā arī citiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem matemātikas apakšnozarēs. Viņa pētījumi kļuva par pamatu pretrunīgi vērtētajai Mihaila Drosnina grāmatai “Bībeles kods”.
Filmas operators - Andrejs Rudzāts, producenti - Kaspars Rolšteins un Elīna Rode, montāžas režisors - Andris Grants, komponists - Saša Pavlova & COH, bet skaņu režisors - Ernests Ansons.
Bet 2016. gadā Latvijā tapusī dokumentālā filma "Mārdomas" stāsta par vienreizēju Rīgas apvidu Pārdaugavā - Māras ezeru un tā atzariem: Arkādijas parku, Āgenskalnu un Torņakalnu.
Savās pārdomās par šīs vides radošo potenciālu un nākotnes perspektīvu dalās ar apkārtni saistītie kultūras cilvēki - teologs, Torņakalna baznīcas mācītājs Juris Rubenis, filozofs Rihards Kūlis, dramaturgs Viktors Jansons, "Skaņu meža” idejas autors, organizators un žurnālists Viestarts Gailītis, mākslinieks Mārcis Ziemiņš, mūziķi Raitis un Lauris Ābeles, skeitborda kustības celmlauzis Mārcis Ruiķis un citi.
Poētiski muzikālais darbs filmēts no 2004. līdz 2008. gadam un ietver vēsturiskus kadrus - senā restorāna, kinoteātra “Arkādija” un rūpnīcas “Aurora” degšanu, kā arī mūžībā aizgājušās Ojāra Vācieša dzīvesbiedres, dzejnieces Ludmilas Azarovas ieskatu Māras ezera un vietas mistērijā.
Filmas režisors un scenārija autors ir Ģirts Laube, bet filmas idejas autors un operators - Rihards Gremze.
