Radīta jauna iespēja izdzīvot veselu laikmetu un uzlādēties ar izcilā dzejnieka un atdzejotāja Knuta Skujenieka domu graudiem un mācīties ironisku attieksmi pret visskarbākajiem notikumiem un galvenais – sevi pašu.
"Šis ir stāsts par laikmetu, kas ir tuvā vēsture. Un man bija iespēja satikt cilvēku, kurš ir bijis klāt visiem, gan smagākajiem Latvijas vēstures notikumiem, gan bijis klāt pie Atmodas un pie Latvijas valsts dzimšanas, un kuram ir ļoti vesels viedoklis, kurš nav nosmērēts ne ar dubļiem, ne ar medu pārāk daudz. Tas man bija vissvarīgākais, ka es, trīsdesmitgadnieks, kuram nāksies tagad dzīvot šajā brīvajā Latvijā, man bija iespēja dzirdēt mazu pamācību vai mācību, kā tad apmēram būtu labāk dzīvot mums tālāk un mēģināt būt demokrātiskiem un brīvdomīgiem, nevis muļķīgi domīgiem, bet brīvdomīgiem," saka režisors Ivars Tontegode.
Režisors, trīsdesmitgadnieks Ivars Tontegode neslēpj, ka pirms filmēšanas neko nav zinājis par Knutu Skujenieku un šo filmu veidojis īpaši jaunajai paaudzei. Tā pārpilna arhīva materiāliem un veidota kā viņa asociācijas, klausoties Skujenieka stāstījumu.
"Pēc būtības filma tiešām dalās, viņā ir šie divi elementi, kā divi cilvēki – tur ir Knuts un tur esmu es. Un es esmu tas, kas klausās un mēģina saprast, un mēģina parādīt to visu, kā meditācija, ko Knuta stāstījums sniedz. Tas ir šis ceļš," skaidro režisors. "Es ļoti apzinos, ka lielākā daļa – tās bija propagandas filmas, nu tad, ja viņām vienreiz bija propagandas funkcija, es viņas vienkārši pārmontēju un tās ieguva jau citu propagandu, es viņas funkcionāli lietoju."
"Interesanta filma, daudz dažādu ideju par to, kāda ir mūsdienu sabiedrība, kā izpaužas nacionālisms, patriotisms," atzīst skatītājs Henrijs.
Savukārt skatītāja Daiga saka, ka filma ir ļoti nopietna.
"Man jāpadomā, varbūt īstās domas izkristalizēsies rīt vai parīt," norāda Daiga. "Gribējās reizēm ņemt blociņu un pierakstīt, ko Knuts Skujenieks saka, sevišķi par mūsdienām, jo, tas kas ir bijis, ir bijis, bet tas, kas ir mūsdienās, satrauc. Bet ko darīt? Ka mēs paliekam tādi – degradējamies vai pazaudējam savu Latviju un paši kļūstam par vergiem."
