Pianists un ģitārists Braiss Gonzaless, perkusionists Blass Kastaņjers un vijolnieks Eduards Vecbaštiks.
„Esmu dzimis Latvijā, bet, kad man bija gadiņš, mēs ar visu ģimeni pārcēlāmies uz Spāniju. Mani vecāki un māsa arī ir mūziķi. Jā, praktiski visu dzīvi esmu nodzīvojis tur, tikai pēdējos divus gadus strādāju un mācos Vācijā. Bet katru gadu braucam uz Latviju,” atklāj Vecbaštiks.
Uz Latviju Eduards Vecbaštiks jau vairākus gadus ved arī savu grupu „Caspervek”. Viņi visi ir akadēmiski skoloti mūziķi, kuri brīvajā laikā spēlē kopā, veido audiovizuālas performances un kopš kāda kopīga studiju projekta īpaši aizrāvušies ar mēmā kino muzikālajiem pavadījumiem.
„Mūsu katalogā ir kādas 18 garas filmas un daudz īsfilmu. Kas mūs aizrāva? Tas bija [grupas pianista] Braisa dēļ. Es nekad nebiju aizrāvies ar kino, bet pamazām, un vēl ar šo projektu… Esmu iegājis šajā lauciņā,” turpina Vecbaštiks.
Otra balss šajā ierakstā pieder Mārim Prombergam, kura vadītais kino „Bize” šoziem svinēs piecu gadu jubileju. Ar „Caspervek” viņi satikās jau pirms gada, kad Eduards piedāvāja sadarboties un Bastera Kītona mēmajai filmai ar grupas pavadījumu bija liela atsaucība.
„Man liekas, ka gan mums abiem diviem, gan skatītājiem, ļoti patika, kas tur notika. Tas bija pietiekami īpaši, lai atkārtotu arī šogad. Mēs to iekļāvām kā sezonas atklāšanas filmu un koncertu. Par pašu filmu mēs vienojāmies abpusēji – Eduards piedāvāja filmas, ar kurām viņi strādā, un mēs, kino „Bize” komanda, nobalsojām, ko mēs gribētu redzēt un dzirdēt, un „Tabu” bija tā filma, par ko beigās vienojāmies,” norāda Prombergs.
„Tabu” ir vācu kino klasiķa Frīdriha Vilhelma Mūrnava 1931. gadā uzņemtā mēmā filma, kuras scenārijs tapa kopā ar slaveno dokumentālā kino režisoru Robertu Flaertiju.
„Filma ir īpaša ar to, ka Mūrnovs ar Flaertiju dodas uz Bora Bora salu Okeānijā un tā laika kinoindustrijai pilnīgi neierastā vidē uzfilmē filmu ar visu aprīkojumu, kas tolaik bija milzīgs, smags un neparocīgs. Filma balstās uz kādu Okeānijas salas leģendu, ko Flaertijs bija dzirdējis, filmējot iepriekšējās filmas. Tā stāsta par diviem mīlniekiem, kuri cīnās ar pastāvošajām tradīcijām, tās lauž un saskaras ar sekām, ko nozīmē sabiedrībā izsenis pieņemtas normas,” stāsta Prombergs.
Oriģinālmūzika, ko filmas pavadījumā šovakar grupa „Caspervek”, lielākoties top pianista Braisa Gonzalesa galvā, bet radīšanas process ir aizraujošs izaicinājums visiem mūziķiem, stāsta vijolnieks Eduards Vecbaštiks: „Vispirms filma ir jānoskatās kādas 50-60 reizes, lai zinātu, kas, kur un kā. Protams, katram personāžam ir sava tēma. Mēs, protams, spēlējam, ar hronometriem, jo tas ir „dzīvajā”. Bet mēs arī improvizējam. Reizēm spēlējam mazliet ātrāk, mazliet lēnāk – tas ir mazs laiks, kurā varam improvizēt.”
Šādi neparasti projekti, ko var piedzīvot tikai klātienē, ir viens no skatītāju piesaistes ceļiem, kurus kinoteātri meklē laikā, kad teju visu katrs pats var noskatīties mājās. Kino „Bize” vadītājs Māris Prombergs stāsta, ka nelielais Elizabetes ielas kinoteātris Rīgā sevi redz kā satikšanās vietu tiem, kuriem interesē augstākas kvalitātes kino par Holivudas grāvējiem.
„Tev tomēr ir jārada atmosfēra. Ir jārada papildu impulsi, kāpēc cilvēkiem gribas nākt. Mēs tiešām esam sadraudzējušies ar daudziem skatītājiem, kuri regulāri nāk uz kinoseansiem. Mēs ar viņiem pļāpājam par kino un beigās sākam smieties – nav jau tikai kino, parunājam arī par dzīvi!” saka Prombergs.
Kino „Bize” jauno sezonu atklās šovakar un arī šajā rudenī kļūs par vairāku festivālu mājvietu, turpinās bērnu kino rītus un seansus jaunajiem vecākiem.
