«Ievainotais jātnieks» piedzīvos pirmizrādi Rīgā un vēl 10 pilsētās

Nacionālā kino centra programmu „Latvijas filmas Latvijas simtgadei” turpina dokumentālā spēlfilma „Ievainotais jātnieks”. 24. oktobra pirmizrādei Rīgā sekos arī īpašās pirmizrādes vēl desmit Latvijas pilsētās.

Filma „Ievainotais jātnieks” veltīta Latvijas simtgadei un tēlnieka Kārļa Zāles 130. dzimšanas dienai.

„Pirmkārt, man šķiet, ka viņš bija ļoti vitāls cilvēks,” Latvijas Televīzijas raidījumam „Rīta Panorāma” saka režisore Ilona Brūvere. „Otrkārt, viņš bija cilvēks, kas zināja, kā paņemt. Vīrietim tas ir jāzina. Viņš tāds bija. Viņš neskatījās, vai tā var vai nevar, vai būs labi, vai nebūs. Viņš gāja un ņēma to, ko viņš gribēja."

Filma „Ievainotais jātnieks” ataino Brīvības pieminekļa celtniecību un stāsta par tā autora, tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) dzīvi un daiļradi.

„Man šis nosaukums [„Ievainotais jātnieks”] šķita ļoti atbilstošs šai paaudzei, kura ir izgājusi tik smagu dzīves ceļu un visas šīs politiskās pārmaiņas, kas vienmēr atsaucas uz cilvēku dzīvēm un viņus neapšaubāmi dziļi ievaino,” filmas nosaukuma izvēli pamato Ilona Brūvere.

„Ievainotais jātnieks” ir tēlains vēstures un dzīves notikumu kaleidoskops, kas ļauj sajust brīvības skaudro garšu un iepazīstina ar izcilākajiem klasiskās tēlniecības piemēriem, iestudētajās kinoarhīva ainiņās sniedzot iespēju atpazīt skatītāju iemīļotus aktierus – Imantu Stradu, Dārtu Daneviču, Lauri Subatnieku, Ģirtu Liuziniku, Ievu Aleksandrovu-Ekloni, Daini Gaideli un citus.

"Viņš [Kārlis Zāle] bija ļoti mūsdienīgs cilvēks visās savās izpausmēs. Ļoti mūsdienīgs cilvēks tādā ziņā, ka viņš nepazustu arī mūsdienās," uzsver Zāles lomas atveidotājs Imants Strads. "Jau tajā laikā viņš saprata, kā notiek konkursi pasaulē, un mācēja tajos uzvarēt."

Filma nav tikai Latvijas vēstures grāmata ekrāna vīzijās, tā uzdod vairākus eksistenciālus jautājumus, kas mūsdienās nav zaudējuši aktualitāti, un svarīgākais no tiem ir brīvības jēdziens. „Ievainotais jātnieks” ieskicē arī mūsdienu pazīstamāko tēlnieku domas un dzejnieka Ulda Bērziņa redzējumu.

Režisore Ilona Brūvere filmu strukturē kā dokumentālu spēlfilmu, rosinot skatītāju domāt un just kinohronikas un inscenētas ekrāna patiesības sintēzē. Kinooperatores Elīnas Bandēnas kadra un gaismas dramaturģiju filmā uzsver komponista Ērika Ešenvalda mūzika, kura par Brīvībai celto pieminekli izstāsta klavieru un vijoles mūzikas skaņās.

Filmas pirmizrāde Rīgā plānota 24. oktobrī, un tās kinodzīve turpināsies „Splendid Palace” repertuārā, bet reģionālo pirmizrāžu turnejā iekļauta Rēzekne, Madona, Smiltene, Jēkabpils, Kuldīga, Cēsis, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Sigulda.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti