«Forum Cinemas» direktors: Uz nākamo gadu kino jomā skatāmies ļoti pozitīvi

Atšķirībā no pērnā gada, kad kino apmeklētāju skaits audzis, šis gads savā ziņā uzskatāms par stagnācijas gadu – skaitītāju skaits nav samazinājies, taču kino apmeklējumu skaits audzis vien gada pirmajos mēnešos. Daudzzāļu kinoteātra „Citadele” īpašnieka un Holivudas studijās „Universal Pictures” un „Paramount” tapušo filmu izplatītāja „Forum Cinemas” direktors Normunds Labrencis stāsta, ka, salīdzinot ar ASV, kur kino skatītāju skaits šogad krietni sarucis, Latvijā tas vismaz ir „pa nullēm”. Viens no galvenajiem iemesliem skatītāju intereses kritumam varētu būt tas, ka kinoindustrija šogad nav spējusi piedāvāt filmas, kas „pievilina” skatītājus, spriež Labrencis, taču uz nākamo gadu "Forum Cinemas" vadītājs skatās pozitīvi.

„Ja skatās pēc repertuāra, gada otrajā pusē bija katastrofāls animāciju trūkums. Animācijas ir tās, kas ģenerē skatītājus, jo tad uz kino atnāk nevis viens vai divi cilvēki, bet atnāk ģimene. Līdz ar to, ja animācijas nav, tad tirgus nevar augt. No otras puses, tirgu noturēja līmenī latviešu kino. Augustā jau sākās filmu programma Latvijas simtgadei. Pirmā filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” beigās sasniedza tiešām ļoti labus rezultātus,” stāsta Labrencis.

Parasti lielākos kases ieņēmumus Latvijā gūst tieši ģimenes filmas. Kāds tad ir šā gada skatītāko filmu tops?

„Pirmajā vietā ir „Nejaukais es 3”, otrajā vietā „Ātrs un bez žēlastības 8”, trešajā vietā ir „Karību jūras pirāti”, ceturtajā vietā atkal ir animācija – „Boss baby”. Piektajā vietā ir „Fifty shades darker”, sestajā, kas ir ļoti patīkami, ir „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Un „Svingeri”, kas iznāca jau pagājušā gada decembrī un nosmēla krējumu jau pagājušajā gadā, šogad ir septītajā vietā,” atklāj „Forum Cinemas” direktors.

2014. un 2015. gadā Latvijā skatītāko filmu pirmajā desmitniekā neiekļuva neviena Latvijā tapusi filma, taču 2016. gadā iznākušajai Andreja Ēķa komēdijai „Svingeri” skatītāko filmu topā būs izdevies iekļūt divus gadus pēc kārtas.

Normunds Labrencis atzīst, ka nākamgad rēķinās ar lielāku skatītāju interesi, jo uz lielajiem ekrāniem nonāks daudz Latvijā radītu filmu, kas tapušas simtgades programmas ietvaros. Lielas cerības tiek liktas uz Andreja Ēķa un Aigara Graubas filma „Nameja gredzens”.

„Uz nākamo gadu skatāmies ļoti pozitīvi, jo jau janvārī nāk ārā „Nameja gredzens”, Aigara Graubas un Andreja Ēķa garadarbs. No tā mēs viennozīmīgi sagaidām ļoti labus rezultātus,” norāda Labrencis.

Nozares attīstībai būtu vēlams, lai vietējo filmu uz lielajiem ekrāniem būtu pēc iespējas vairāk.

„Lai tas kino tirgus būtu veselīgs un augošs, vietējam kino ir jābūt 20% līdz 25%,” saka Labrencis.

Latvijā gan šis skaitlis ir krietni mazāks – šeit uzņemto filmu tirgus daļa ir vien 7% līdz 8%. Kaimiņvalstī Lietuvā situācija esot gluži pretēja – tur tieši vietējā ražojuma filmām izdodas kļūt par „kases grāvējiem”.

„Tur noteikti nevajag meklēt absolūti nekādu jēgu tajās filmās. Tās pārsvarā ir ļoti lētas, prastas,” uzsver "Forum Cinemas" direktors.

Normunds Labrencis spriež, ka tam ir vienkāršs iemesls, proti, skatītāji dod priekšroku vieglam un izklaidējošam kino.

„Lielākā daļa filmu tiek taisītas tādā depresīvā noskaņā. Tiek mēģināts risināt kaut kādas samilzušas problēmas, bieži vien tas notiek tādā tikai pašam režisoram izprotamā veidā. Kino kā masu kultūras produkts ir tas, uz kuru cilvēks nāk izklaidēties un atpūsties. Viņš ir pārsātināts ar savām problēmām, tāpēc neviens nav ieinteresēts atnākt uz kino un mēģināt iedziļināties kādā ārkārtīgi depresīvā filmā. Protams, ir svarīgi atspoguļot problēmas, bet varbūt to var izdarīt arī pievilcīgā veidā, viegli, ar humoru. Tas ir tas, kā pietrūkst Latvijas kino,” skaidro Labrencis.

Par lielāko kinoindustrijas izaicinājumu gan šobrīd ir uzskatāms ideju izsīkums un konkurence, kuru rada tādi izplatīšanas kanāli kā, piemēram, „Netflix”. Tomēr filmu skatīšanās mājās un uz lielā ekrāna atšķiras. Filmas vērošanu mājās var pielīdzināt maltītei paša virtuvē, bet kino apmeklējumu – maltītei restorānā, saka „Forum Cinemas” direktors.

„85% kino apmeklētāju nāk uz kino kopā ar kādu citu. Vai tas ir randiņš, vai kopā ar otro pusi, vai draugu kompānijā. Ļoti maza daļa cilvēku nāk vieni. Šodienas digitalizācijas laikmetā tas ir kaut kas gana unikāls, ka kino ir vieta, uz kuru cilvēks atnāk kopā ar citu dzīvu cilvēku, nevis sēž čatā vai sociālajos tīklos,” uzskata Labrencis.

Latvijas iedzīvotāji gan ir paslinki gājēji uz kino – aprēķini liecina, ka vidēji ikviens kino apmeklē vien 1,3 reizes gadā. Lai nozare attīstītos, kino apmeklējumu skaitam būtu jāsasniedz vismaz divus apmeklējumus gadā. Tomēr to kavē arī fakts, ka reģionos ir pārāk maz kinoteātru.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti