Šogad trīs Baltijas valstis - vispirms Latvija un Igaunija, vēlāk arī Lietuva izveidoja savas kino programmas, kas tiek realizētas valsts simtgades zīmē. Latvijā tās ir 16 filmas, Igaunijā 6, Lietuvā skaitliski pieticīgāk.
Taču mērķis ir skaidrs – vajag ne tikai savējiem, bet arī Eiropai pateikt, ka mums ir ne tikai kino pagātne, bet arī tagadne.
“Mēs šogad piedāvāsim dažādas kino programmas, tostarp arī Baltijas valstu programmas vairāk nekā 10 filmu festivālos pasaulē,” stāstīja Igaunijas kino institūta pārstāve Eda Kopela.
Berlīnē skati piedzīvoja gan “Nameja gredzens”, gan ģimenes filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kas Latvijā uzstādījusi gan kinoteātru, gan televīzijas auditorijas rekordus. Berlīnē – mērogs cits.
Berlīnes tirgū plānus kaļ lielākā daļa no Latvijas vadošajiem kino producentiem. Kino gads tikko sācies, jācer, ka lielie konkursi un balvas mūsu simtgades filmām vēl sekos.
