Ar svinīgu parādi noslēdz «Dvēseļu puteņa» pirmā posma filmēšanu

Svētdien, 4. jūnijā, vairāk nekā 300 aktieri, amatieri, brīvprātīgie jaunsargi un karavīri no Latvijas armijas pulcējās Vecrīgā filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanā. Mazajā Pils ielā tika attēloti 1915. gada notikumi, kad uz mācībām nosūtīja pirmos latviešu brīvprātīgos strēlniekus un viņu pavadīšana izvērtās grandiozā svinīgā gājienā. Ar šī gājiena uzņemšanu noslēdzās pirmais filmēšanas posms.

"Šodien ir tāda leģendāra diena Latvijas vēsturē, kad notika strēlnieku pavadīšana uz apmācībām. Tas bija brīdis, kad pirmo reizi tika atļauts latviešiem formēt savas rotas, savus bataljonus, kā rezultātā mēs pirmo reizi tikām pie šādas iespējas un tas radīja milzīgu sajūsmu un saviļņojumu cilvēkos. Kā viņi devās, Latvija, visa Rīga bija pilna. Kā strēlnieki pēc tam rakstīja atmiņās, viņi sajuta, cik liels spēks ir latvietībā, un daudziem tā doma un sajūta par Latviju dzima tai brīdī," stāsta filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Īpašu godu piedalīties šādas filmas tapšanā izjūt jaunie aktieri.

"Es vienmēr esmu bijis tāds ļoti patriotisks. Man prieks, ka šāda iespēja ir pavērusies un es varu to izmantot. Es izjūtu lielu atbildību, jo man arī dzimtā ir bijuši strēlnieki. Tas man ir iedevis tikai vēl vairāk tādu lepnumu par savu tautu," saka Jēkabs Reinis.

Renāra Zeltiņa sapnis kopš bērnības ir bijis kļūt par aktieri. Kad viņš saņēma uzaicinājumu uz provēm un tika apstiprināts lomai, viņš bija patīkami pārsteigts.

"Visi man prasa, vai es esmu masu skatos, statists, kaut kur tālumā redzams, bet nē, es esmu viens no Latviešu strēlniekiem, mani sauc Spilva. Mēs esam ar Miķelsonu Rīgas pašpuikas, bravurīgi, mutīgi, gatavi cīnīties, aizstāvēt Latviju. Kopā ar reģiona puikām, Konrādu, galveno varoni Artūru - mēs tādi četri esam, vēl Pētersons klāt - esam draugi, viens otru paķeram uz zoba un gatavojamies tam, kam bija jāgatavojas," atklāj Zeltiņš.

Aleksandra Grīna darba "Dvēseļu putenis" ekranizēšana ir šobrīd vērienīgākais kinoprojekts Latvijā. Filmas režisors Dzintars Dreibergs uzskata, ka filma top ļoti zīmīgā laikā.

"Kopš neatkarības iegūšanas ir pagājuši tikai 100 gadi. Tā sajūta ir, ka tas ir bijis kādā ļoti senā vēsturē. Līdz ar to ir aizmirsies, ka šī zeme mums nav iedota tāpat. Mēs varam tagad ņemties, vai ir, par ko vēlēt, vai nav, par ko vēlēt, vai nav gluži labi cilvēki, par ko vēlēt, bet 100 gadus atpakaļ tā sajūta, ka mums vispār kāds dos to varu pašiem izlemt, ko mēs darām, bija neticama, neticams sapnis. Par to cilvēki ļoti cīnījās. Man liekas, ka šis ir ļoti svarīgs brīdis atgādināt, ka šis mums nav iedots tāpat. Tie ir jauni cilvēki, kas krita par šo ideju, cerību to darīt. Tāpēc ir svarīgi šai brīdī, ka Latvijai ir tāda filma, kas ļauj paskatīties, kā mēs to ieguvām," skaidro Dreibergs

Renārs Zeltiņš atzīst, ka ir iejuties lomā, un dūša papēžos saskrienot jau uzvelkot armijas formu vien. Ja šobrīd viņam būtu jāaizstāv dzimtene, viņš to darītu tāpat, kā puikas pirms simts gadiem.

"Es dotos, lai vai cik man šobrīd liekas, ka varētu būt gļēvs un ne tik brašs un drosmīgs. Es domāju, ka pienāk dzīvē situācijas un momenti, kad jāpieņem lieli lēmumi un jādodas kopā aizstāvēt savu dzimteni, lai mēs būtu brīvi, suverēni. Pārdomas šaustās, jo viens ir tēlot, viens ir to atrādīt, bet otrs - kad tas dzīvē notiek. Un tas man ir jāieliek tai lomā," saka Zeltiņš.

"Gaidu tās cīņu ainas, visu to. Mums bija jau treniņnometne, kas grāmatā ir Daugavgrīvā. Tur jau bija kadrs, ka lido vācu lidmašīna un ar ložmetēju tiek šauts. Tās bija salūta patronas, bet sajūtas bija iespaidīgas, pilnīgi skudriņas skrien. Kad lielgabali sāksies, tas būs ļoti feini," spriež Reinis.

Lielākās kara ainas vēl tikai priekšā, tās tiks filmētas rudenī, bet aizraujošu mirkļu filmēšanas laikā arī tagad ir ne mazums.

"Izaicinošākās, protams, ir ainas, kuras līdz galam tu nevari nokontrolēt," norāda režisors. "Ja tev ir sarunāts, ka šeit guļ suns, tur iet zirgs, un fonā notiek tas, tomēr sarunāt suni un zirgu var ne vienmēr. Viņiem liekas, ka nevajag skatīties kamerā, vai šis nav tas brīdis, kad viņam gribas spēlēties ar galveno aktieri. Tās ir lietas, kas ir visizaicinošākās.

“Dvēseļu putenis” filmēšana ilgs līdz 2018. gada maijam. Pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītām Brīvības cīņām. Filmas galveno aktieru vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts un Gatis Gāga (Jaunais Rīgas Teātris), Mārtiņš Vilsons un Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), Jēkabs Reinis (Latvijas Kultūras akadēmija), Ieva Florence (Dailes teātris, Latvijas Kultūras akadēmija), Renārs Zeltiņš un citi.

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste un prestižās "Emmy" balvas laureāte Lolita Ritmanis, "Casting Bridge" aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija "Kultfilma" un citi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti