750 Latvijas un diasporas skolotāji izmanto mācību materiālus no projekta «Kino skolās»

„Ja mēs runājam par labiem piemēriem, tad šeit ir kā atvērums, tā labs piemērs.” - Valsts izglītības satura centra mācību satura speciālistei Sandrai Falkai rokās koša grāmata ar metodisko materiālu skolotājiem, kas saucas „Kino skolās”. Šādu un vēl papildinātu materiālu var iegūt Nacionālā kino centra pārraudzītajā portālā filmas.lv. Tur radīta īpaša slēgta sadaļa skolotājiem. Saņemot no Nacionālā kino centra paroli, varēs redzēt arī materiālus un filmas.

2015. gada pavasarī, kad mācību materiālu „Kino skolās” laida klajā, pedagogiem bija iespēja izmantot 21 Latvijā veidotu filmu. Tagad skolām pieejamas jau 40 filmas,

norāda Nacionāla kino centra vadītāja Dita Rietuma:

„Šīs ir filmas, kas nāk no dažādiem laika periodiem – gan mūsdienu filmas, gan arī senākas filmas. Un tās ir dažādu veidu filmas: gan spēlfilmas, gan animācijas filmas, gan arī dokumentālie darbi.”

Sandra Falka no Valsts izglītības satura centra arī pati ir skolotāja. Viņa stāsta, ka mācību priekšmetā ''Sociālās zinības'', piemēram, piedāvāta animācijas filma „Pavasaris Vārnu ielā”. Tas ir pirmais animētais mūzikls latviešu kino un radīts pēc Jāņa Grīziņa stāsta „Vārnu ielas republika” motīviem. Šo filmu Sandra Falka arī rādījusi saviem skolēniem, jo ar šīs filmas palīdzību varot pilnveidot prasmi atpazīt cilvēka drošībai draudīgas situācijas, rast izpratni par rīcību riska situācijās. Turklāt var iepazīstināt skolēnus ar valsts iekārtām, valsts pazīmēm, veidot izpratni par valsts iekārtu – republiku. Norādīts arī fragments, kuru iesaka noskatīties. Pievienots darbs ar mācību literatūru, radošais darbs un citi.

„Pēc tam var izvērsties klasē diskusija, norādīti arī ir iespējamie jautājumi, kurus varētu pedagogs uzdot mācību procesa laikā. Tie būs noteikti papildināti un pilnveidojami no paša pedagoga puses,” saka Falka.

Lai gan šī filma mācību materiālā paredzēta 7.-9. klasei, Sandra Falka to rādījusi 12. klases audzēkņiem:

„Viņi ar ļoti lielu interesi [skatījās]. Viņiem ir cits piesitiens varbūt, bet viņi paskatās un ierauga, piemēram: „O, vecā druka!  (..) Ka tur ir tramvajiņš, kurš šobrīd braukā uz Mežaparku. Tādas lietas. Viņi ierauga to, ka ir ''Splendid Palace'' kinoteātris, ka tāds ir un tas ir bijušais kinoteātris ''Rīga''. Šādā veidā. saliekot šo kultūrizglītību ar mācību priekšmeta saturu, viss kopā veido [izpratni] caur vērtībizglītības prizmu.”

Nacionālajā kino centrā vērtē, ka interese par filmu iekļaušanu mācību saturā ir liela. Projektā līdz šim iesaistījušies apmēram 750 skolotāju no dažādām Latvijas skolām un arī diasporas skolotāji, stāsta centra vadītāja Dita Rietuma:

„Tie ir skolotāji no ASV, Zviedrijas, Itālijas, Grieķijas, Vācijas, Šveices, Somijas, Spānijas, Kanādas, Īrijas, arī Beļģijas un Austrālijas. Vairāki desmiti skolotāju, kas strādā ar šīm filmām savās diasporas skolās.”

Sandra Falka savā darbā saskārusies ar to, ka daļa pedagogu ļoti labi zina un izmanto šo projektu. Taču ir arī tādi, kuri aizvien nav bijuši informēti. Latvijas Radio uzrunāja vēl atsevišķus skolotājus. Lielākoties pedagogi atzina, ka vēlētos, lai pieejamo filmu un mācību materiālu būtu vairāk.

„To filmu [skaits] pagaidām ir ļoti ierobežots,” domā Anna Kalvāne, Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Viņa apmeklējusi arī semināru par filmu izmantošanu mācību procesā, un plāno pati izmēģināt materiālu „Kino skolās”:

„[Filmas] ir dārgas, un dabiski, ka mums nedod, tas saraksts pagaidām [visu]. Teica, ka varbūt tas būs plašāks. Un es vēl līdz ar to nezinu, vai būs liela piekrišana. Ja tur būtu „Strēlnieku zvaigznājs”, bet tās pagaidām nedod tā, ka mēs par brīvu varam rādīt skolās.”

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma stāsta, ka meklē bērnu un jauniešu auditorijai piemērotas filmas:

„Tās noteikti ir arī filmas, kuras lielākā vai mazākā mērā tomēr atbilst arī skolu mācību priekšmetu uzstādījumam. (..) Tā kā šis ir slēgts portāls, mēs autorizējam skolotājus, tad autortiesības uz šīm filmām tiek nokārtotas. Mēs arī slēdzam līgumus ar filmu producentiem, ka viņi neiebilst, ka viņu filmas tiek lietotas skolā.”

Ar projektu gan popularizē Latvijas filmas, gan audzina Latvijas kino skatītāju, uzskata Rietuma:

„Jo vienmēr es esmu uzsvērusi to, ka, ja cilvēks nezina, ka eksistē Latvijas kino vai eksistē Eiropas kino, viņš arī nekādā gadījumā neizveidosies par ļoti kaismīgu latviešu vai Eiropas kino skatītāju. Viņš, izaudzis liels, dosies skatīties Holivudas grāvējus. Tāpēc šī Latvijas filmu klātbūtne jau no mazām dienām skolu mācību programmās kaut vai fragmentu veidā ir ārkārtīgi būtiska, arī audzinot nākamo kultūras produktu patērētāju vai nākamo latviešu kino skatītāju.”

Tāpat šobrīd ir aktuāls arī medijpratības temats. Un prasme analizēt kino un tā vēstījumu ir ārkārtīgi būtiska, uzsver Rietuma.

Ja skolotājs vēlas iegūt pieeju filmām, tad jāraksta e-pasta vēstule Nacionālajam kino centram ([email protected]). Tajā jānorāda vārds, uzvārds, kontakti, sava skola un mācību priekšmets. Uzsākts ir arī jauns projekts, kurā skolēniem var rādīt kvalitatīvas Eiropas filmas. Arī šeit skolotājus aicina rakstīt centram un saņemt piekļuvi Eiropas kino.