Mans vārds ir Emīlija Kolča. Es esmu no deju studijas "Benefice", mēs braucam uz Dziesmu un deju svētkiem uzstāties. Mēs esam laikmetīgās dejas kolektīvs. Mūsu grupa izpildīs četras dejas, taču citas grupas izpildīs vēl citas dejas, kuras mēs nedejojam. Šajā kolektīvā šī ir mana otrā reize Dziesmu un deju svētkos, kopā ar šo kolektīvu piedalījos arī pirms pieciem gadiem, taču citas reizes es neesmu piedalījusies.
Mūsu īpašais stāsts ir tāds, ka mēs gājienā piedalījāmies ar spilventiņiem. Kādu stundu vai divas mēs gājienu gaidījām ārā, karstumā un svelmē. Tad mēs salikām spilvenus viena otrai uz muguras un gulējām virsū, uztaisījām tādu vilcieniņu. Mēs pat tikām avīzē ar šo vilcieniņu! Man pagājušie Dziesmu un deju svētki saistās ar saldējumu "Kārums", kas toreiz bija tikko iznācis, mēs ar to atveldzējāmies visos pārtraukumos.
Dziesmu un deju svētki man vispār saistās ar pozitīvām emocijām, ar iepazīšanos, ar to, ka visa pilsēta guļ vienā skolā un ir kopējās dušas, ēdienreizes. Tas viss liekas tik ļoti patīkami, tik forši! Ir jūtama forša noskaņa. Šie svētki ir tie, uz kuriem tiecas katrs kolektīvs, lai pierādītu, ka viņi ir labi, ka viņi ir fantastiski, ka viņi māk dejot, viņu tehnika, izpildījums ir labs un arī emocijas uz skatuves. Laikam svarīgākās ir emocijas, kas rodas tajā visā dejas stāstā un dejas notikumā. Emocijas ir galvenais, kas vada visu pasauli.
Laikam tie, kuri dejo tautas dejas, viņiem ir grūtāk saprast, ka mēs te arī esam. Mēs arī esam kreatīvi un interesanti, mums ir savas emocijas, kā parādīt citā izteiksmes veidā - citas kustības, cits sižets. Tas mums palīdz izpausties. Ļoti reti kad mums ieskanās kādi tautiskie ritmi, mums pārsvarā ir cita mūzika, pilnīgi cita. Mūs var atpazīt. Mums ir deja "Lakstīgalas", kurai ir ļoti skaista latviešu dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem, iedziedāta, protams, latviski. Mums ir arī viena mūzika, ko mēs nesaprotam pašas. Tā ir ar tādiem asiem ritmiem - asas bungas, visādas džinkstoņas un čīkstoņas. Mums vēl ir "Instrumentu" ierakstīta dziesma, kas ir ļoti interesanta un mums pašām ļoti patīk. Katra mūzika mums ir citādāka, es tagad pat nevaru saprast, kāda ir ceturtā un piektā.
Mēs visu gadu gatavojamies Dziesmu svētkiem. Tas tiešām ir mūsu notikums, ko mēs gaidām ar sirdi un dvēseli. Mēs tagad vasarā nākam un strādājam treniņos, svīstam un darāmies. Tas ir tas pasākums, kas ir jāizbauda katram dejotājam. Kā saka - tu neesi dejotājs, ja neesi dejojis Dziesmu un deju svētkos. Tas ir tas latviskais, kas mūsos parādās. Mūsu mīlestība un emocijas pret deju parādās uz skatuves. Mēs to visi ļoti gaidām.
