Pūtēju orķestri norāda uz apdraudējumu dalībai Dziesmu svētkos; rīkotāji bažām pamatu nesaskata

Pūtēju orķestru sekmīga gatavošanās un dalība Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ir apdraudēta. Par to satraukti atsevišķu pūtēju orķestru diriģenti, kas satraukumu pauduši atklātā vēstulē, tajā skaitā kultūras ministrei Dacei Melbārdei. Vēstulē pausts satraukums, piemēram, par svētku repertuāru un pūtēju orķestru finālskates laiku. Tomēr svētku rīkotāji bažām pamatu nesaskata.

Dokumenti

Pūtēju orķestru atklātā vēstule

Lejuplādēt

2.31 MB

Pūtēju orķestru kvalitatīva dalība Dziesmu un Deju svētkos ir apdraudēta. Tā norāda viens no vēstules autoriem un biedrības „Zelmeri Pro” vadītājs Jānis Kurpnieks. Viņš skaidro, - neraugoties uz to, ka par nozares problēmām ir vērsušies gan Kultūras ministrijā, gan Nacionālajā kultūras centrā, gan arī Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē, nekas neesot risināts. Viens no jautājumiem, kas satrauc vēstules autorus, ir svētku repertuārs. Repertuāru lūdz pārskatīt un izslēgt pēdējā brīdī tapušās kompozīcijas. Turpina Jānis Kurpnieks.

„Šī pašreizējā kārtība, kāda ir orķestru dalībai Dziesmu svētkos, pirmkārt, noteikti jau apdraud kvalitatīva repertuāra iestudēšanu,” uzsver Jānis Kurpnieks.

Dziesmu svētku padomes loceklis un pūtēju nozares padomes priekšsēdētājs Guntis Kumačevs norāda, ka šāda vēstule nav pārsteigums.

„Es gribētu uzsvērt to, ka šajā vēstulē paustais viedoklis atspoguļo tikai dažu cilvēku viedokli, iespējams, arī dažu orķestru. Bet tas nav pūtēju orķestru kopējais viedoklis. Manuprāt, šie uzskaitītie pārmetumi vēstulē ir mazliet pārspīlēti,” saka Kumačevs.

Ar jautājumu par repertuāru saskaroties arī citas nozares. Taču Kumačevs varot tikai apsveikt pūtēju orķestru pārstāvjus ar to, ka pēdējos Dziesmu svētkos izdevies atskaņot tikai latviešu mūziku.

Atklātajā vēstulē arī paustas bažas par finālskates laiku – jūnija sākums esot ļoti nepiemērots. Tas sakrīt ar mācību gada beigām, kura laikā jāgatavojas eksāmeniem. Vēstules autori lūdz rīkot pūtēju orķestru finālskati Dziesmu svētku laikā, stāsta Kurpnieks.

„Pats galvenais jautājums ir Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģenti. Ierosinājums par viņu ievēlēšanu tika izteikts jau vasarā. Tā ir mūsu galvenā pretenzija, ka šie virsdiriģenti tiek iecelti administratīvā kārtā no kultūrvēsturisko novadu virsdiriģentu vidus. Viņi praktiski savus pienākumus neveic,” norāda Kurpnieks.

Kultūras ministrijā aicina runāt ar Dziesmu svētku rīkotājiem – Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC).

„Zinu, ka atklātajā vēstulē ir minēts tāds aspekts, ka virsdiriģenti, kas tiek izvēlēti, nav vai nu pareizie vai īstie, vai profesionāli. Bet es vēlos uzsvērt, ka pūtēju orķestru nozarē ikviens no cilvēkiem ir profesionālis,” stāsta centra direktore Signe Pujāte.

„Pati personīgi kā iestādes vadītāja uzskatu, ka pūtēju orķestru nozare gatavojas ļoti cītīgi Dziesmu un Deju svētkiem. Un nav tā, ka kaut kas būtu neizdarīts, lai nākamajā gadā, mums nozarē ir 64 pūtēju orķestri no visiem Latvijas reģioniem, nav pazīmju, ka kāds nepaspētu iestudēt savu koprepertuāru un brīnišķīgi startēt Dziesmu svētku programmā,” uzsver Pujāte.

Dziesmu svētku rīkotāji vēstulē paustajām bažām pamatu neredz un uzskata, ka nozarē jau visi jautājumi tikuši izdiskutēti.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti