Jau martā sāksies deju kolektīvu skates, un šobrīd tiek pieslīpētas dejas no lieluzveduma ''Māras zeme''. Jaunais repertuārs vidējās paaudzes dejotājiem, kuri vēl labi atceras okupācijas laiku, gan licis vilties.
Kāda cita dejotāja stāsta, ka mazliet vairāk skaidrības par horeogrāfa ieceri radies pēc piedalīšanās orientēšanās sacensībās pa Ziemassvētku kauju vietām.
Galvassāpes vidējās paaudzes kolektīviem sagādājusi arī deju kolāža, kas veidota no dejām, ko savulaik dejojuši ''A''grupas deju ansambļi, bet vēl lielāku neizpratni radījusi iecere dejotājus ietērpt 19. gadsimta stilizētos etnogrāfiskos tērpos, kuru izmaksas tikai par audumu vienam dejotājam tiek lēstas ap 40 eiro un kas nav iekļauts valsts simtgades pasākumu budžetā.
Pēc provizoriskiem datiem, no Jelgavas pilsētas lieluzvedumā varētu piedalīties ap 600 dejotāju, bet no Jelgavas novada ap 400, un abās pašvaldībās uzskata, ka šāds ieguldījums nav adekvāts.
''18 000 eiro tikai auduma iegādei un tikai vienam uzvedumam. Nākamajās daļās jau ir paredzēti arī tautas tērpi, kuri mūsu ikgadējā budžetā jau ir iekļauti,'' saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (ZZS)..
''Latvijas Nacionālais kultūras centrs grib pateikt, ka šī ir lieliska dāvana katram pašdarbniekam novadā, - tad deju kolektīvu vadītājiem ir pretjautājums - cik mums ir tādu horeogrāfisku deju, kuros šos tērpus pēc tam izmantosim,''
neizpratnē ir Jelgavas novada kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
Līdzīgu viedokli paudušas arī citas pašvaldības, tāpēc Latvijas Pašvaldību savienības sēdē nolemts neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu tikai no pašvaldību budžetiem. Savukārt valsts prezidentam vēstuli nosūtījuši dejotāji, kurus sarūgtinājis repertuārs.