Dziesmu svētku rīkotāji gandarīti par Mežaparka estrādes pārbūves tempiem

Mežaparka estrādē divarpus mēnešus pirms plānotā datuma nosvinēti spāru svētki. Netipiski ierastajai būvniecības praksei, estrādes skatītāju daļas pārbūve pašlaik rit raitāk, nekā plānots. Un kā būvnieki, tā Dziesmu svētku rīkotāji pašlaik ir pārliecināti, ka skatītāju zonas izbūvi izdosies pabeigt laikā – līdz Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem.

Apskats: Mežaparka estrādē spāru svētkiMāra Rozenberga

    Skanot vienai no ikoniskākajām Dziesmu svētku melodijām, varenu zaļu lapu vainagu būvnieki šorīt pacēla jaunās Mežaparka estrādes skatītāju tribīnes augstākajā punktā. Apmeklētājiem agrāk tik pazīstamā ar zāli apaugušā uzejas kalna vietā estrādes aizmugurē tagad slejas plata betona konstrukcija divos stāvos, kuras „vēderā” būs paslēptas agrāk pa estrādes malām izkaisītās ēdinātavas un tualetes. Bet būves slīpais jumts saaug ar skatītāju lauku un paplašinās to līdz pat 30 tūkstošiem vietu.

    „Tā vienmēr ir brīnišķīga sajūta arhitektiem, kad zīmētais, domātais, prātā iztēlotais realizējas dzīvē,” Austris Mailītis ir viens no arhitektu komandas, kas pirms deviņiem gadiem izstrādāja Mežaparka estrādes pārbūves projektu. Vasarā sāktie būvdarbi, viņaprāt, rit labā tempā un kvalitātē.

    „Manuprāt, ir ļoti labi, ka lielos betonēšanas darbus pabeidza ātrāk un vasarā izdarīja vairāk, nekā bija plānots. Tas ir labi, jo, protams, termiņu mainīt nevar. Bet man ir ticība, ka viss būs kārtībā, jo šobrīd viss iet pēc plāna un vēl ar rezervīti,” saka Mailītis.

    Ar soļošanu pa priekšu pašu nospraustajiem termiņiem lepojas arī būvnieks – pilnsabiedrība „LNK RERE”. Un ne velti, jo sabiedrisku celtņu būvniecībā Latvijā daudz biežāk jārunā par termiņu kavēšanu.

    „Betonēšanas darbi skatītāju laukam ir pabeigti divarpus mēnešus agrāk, nekā sākotnējā līguma grafikā bija noteikts. Spāru svētki mums bija jāsvin 18.janvārī, bet svinam mēs tos šodien,”  - tā projekta vadītājs Valdis Koks, kurš iepriekš pārraudzījis gan Gaismas pils, gan Mākslas muzeja būvdarbus. Viņš noraida bažas, ka straujie tempi varētu kaitēt kvalitātei.

    „Kvalitātei tiek pievērsta visaugstākā rūpība. Ikdienā te atrodas gan mūsu kvalitātes inženieri, gan pasūtītāja nolīgti būvuzraugi, gan autoruzraugi, kas seko tam visam līdzi,” uzsver Koks.

    Par to, ka Dziesmu svētki nākamvasar te varēs notikt, pārliecināti ir arī to rīkotāji – Nacionālais kultūras centrs, kas estrādes pārtapšanai seko iknedēļas būvsapulcēs.

    „Manuprāt, katrs celtnieks zināmā mērā apzinās lietas nopietnību, un es pieļauju, ka tur varbūt ir arī zināma deva patriotisma klāt. Darbi tiešām rit raiti, kas priecē, jo, protams, bija bažas par aizkavēšanos. Bet nu pagaidām – tfu, tfu, tfu – viss iet gludi,” bilst vadītāja Signe Pujāte.

    „Kā daļēji arī saimniecisks latvietis es zinu – ja betonēšana pirms sala ir pabeigta, tad pārējo jau visu var izdarīt. Tā kā ir prieks un gandarījums šodien. Plānotās mākslinieciskās idejas noteikti varēsim īstenot,” ir pārliecināts noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis.

    Ar smaidu sejā spāru vainaga pacelšanu estrādē šodien vēroja arī Dziesmu svētku goda virsdiriģents Edgars Račevskis.

    „Ja labi grib, tad labi arī iznāk! Tas vispār ir monumentāli, kas te ir izdarīts, kopš pēdējo reizi tikāmies. Malači!” slavē Račevskis.

    Jāpiebilst, ka Mežaparka estrādes pirmās kārtas jeb jaunās skatītāju zonas izbūve Rīgas pilsētai izmaksās 32 miljonus eiro. Tā jāpabeidz līdz nākamā gada 18.jūnijam.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Dziesmu un deju svētki
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti